Tāda kucīte ar pautiem.
Šis man laikam visu mūžu turēsies atmiņā.

Uznāca visu iespējamo atmiņu izbrukums.Protams, ar ierastajiem-šo un to varēja darīt pilnīgi savādāk vai nedarīt nemaz.
Bet beidzot viss liekas pietiekami pareizi un labi.
Varbūt beidzot tā pilnībā atskārtu nevis to, cik ļoti pati esmu izcietusi, bet to cik daudz esmu likusi ciest citiem.
Vispār ar draņķīgu pagātni nevar būt apmierienoša tagadne.
Domas kā pirms karotes nolikšans, bet nebūt ne.Arī šīs domas atkāpušās tādā tālā plaknē.