From: Melānija Veikule
To: Ozolzile all
Subject: Ziedosim Ukrainai!

Dārgie kolēģi!

Mēs visi zinām, kādas šausmas patlaban notiek Ukrainā. Cilvēki ir spiesti dienām ilgi slēpties pagrabos, daudzi tiek nogalināti vai ievainoti uzbrukumos. Tagad katra palīdzība ir no svara!
Arī mēs, Ozolzīles ģimene, varam palīdzēt!

Biroja pirmajā stāvā, recepcijā, ir novietota kaste ziedojumiem. Par katru mūsu noziedotu eiro, uzņēmums ziedos divus. Līdz nedēļas beigām vācam naudiņu, bet piektdien es Ozolzīles kolektīva vārdā saziedoto naudiņu nodošu Sarkanajam Krustam, kurš to nogādās Ukrainas Sarkanajam Krustam.
Kopā mēs varam!!!

Melānija,
Sabiedrisko attiecību departamenta vadītāja
SIA “Ozolzīle”

***

Ziedojumu kaste... ir nu gan idejas... Varēja vēl ar kolekti apiet biroju. Kurš mūsdienās vāc naudu skaidrā? Un kā mēs zināsim, ka visu aizveda? Nedomāju gan, ka šitas skopais mērglis pieliks divus... Nu nē, es labāk tad iemetīšu pie Rimi kasēm. Tā jau tās naudas nav, vēl atdot Melānijai, lai var vēl vienu briesmīgu kleitu nopirkt. Kam te jāzvana tik agri no rīta, es vēl kafiju dzeru!!!
- Ozolzīle grāmatvedība, lūdzu?

***

Velns ku stulbi. Būtu zinājusi, būtu mazāk skaitījusi ziedot.lv. Nu neko, vēl kaut ko ziedot nevaru atļauties. Varbūt, ja neskaitītu mātes kredītu... vai aizskaitītu mazāk? Nez vai šie uzreiz tā nāks virsū atkal? Varētu jau eirīti, kas palika kabatā no ratiņiem, bet kā tas izskatīsies? Tā jau recepcijas meitenes domā, ka esmu bomzis, Diāna viendien redzēja, ar kādu mašīnu atbraucu. Zeme paveries... Labi, vēlāk izdomāšu, jāiet pie šefa parunāt par maršrutiem.

***

Oooo, paskat, Melānija atjēgusies. Kad visa pasaule jau noziedojusi, tad mēs tik sāksim vākt. Nu ielikšu piecīti. Jāizņem pusdienlaikā... velns, kastīte palika ledusskapī!
- Meitenes, kur jūs šodien ēdat? Es aizmirsu pusdienas, iešu ar jums!

***

Ozolzīles ģimene, ahujeķ... Baigā ģimene. Pati tur sēž caurām dienām kafiju dzer, es skrienu kā vāveres ratā. Mēnesis nav pagājis, kā lūdzu šefam iedot aizdevumu pirmajai iemaksai. Šitādu otru variku kā tas ar divām istabām zepā tik vienreiz dzīvē uzpeld. Es taču atdotu, paši varētu katru mēnesi novilkt. Bet nē. Mēs tā nevaram! Kas tad būs, ka visi nāks prasīt? Un tad vēl nodokļi jāmaksā par kaut kādiem procentiem. Kādiem vēl procentiem, es taču nemaksātu nekādus procentus. Bet tagad davai – mēs taču ģimene, sametam. Darīt man nav ko...

***

Nebūtu paši sākuši kašķēties ar Krieviju, nebūtu jāslēpjas pagrabos. Kāpēc man jāmaksā par citu lekšanu acīs? Paši jau arī – izkāruši karogu. Sūdu mums būs eksports uz Krieviju, jau tik tuvu bijām līgumam. Bet nē - jāsāk lekties. Baigā jēga no visām šitām cepurītēm, šallītēm un karogiem. Tiem tur pagrabos tas baigi nepalīdz, bet mums aiziet dirsā pēdējā cerība uz eksportu. Es jau esmu noziedojis. Pusgada darbs, braukāšana pie šiem uz kaut kādu Muhosransku, kur pat normāla interneta nav, viss kaķim zem astes.

***

Nē nu ideja jau nav slikta, bet sarkanajam krustam? Nopietni? Tur jau puse naudas pazudīs pa ceļam uz Ukrainu. Ja krustam būtu jāpelna nauda, mirtu badā. Goda vārds, toreiz, kad mēģināju savāktās lupatas noziedot, tak ne tur piebraukt, ne tur kāds saņem, ne fiksē, kas atvests. Pēc tam puse drēbju vietējās humpalās bija nopērkama. Būs varen priecīgi par ziedojumu kešā, nebūs nekas uz humpalām jāved, nauda jau gatava. Labāk būtu caur SOS ciematiem ziedojuši, tie sola uzņemt ģimenes. Aizdzinu papildus ikmēneša maksājumam. Vismaz redzi jēgu. Pat, ja nepalīdzēs ukraiņiem, mūsu bērniem tiks vairāk. Viss sakārtots - SLO, organizācija un atskaites. Vai šitās te TechGirls arī kaut ko vāc. Bet nē, Melānija mums ir dzirdējusi par vienu palīdzības kantori, kas darbojas kopš Kristus dzimšanas un arī lietu kārtība no tā paša laika. Ko gan var gribēt no viņas, cik gadus te ir, pirmo reizi vispār kaut ko par labdarību... Ko tam atkal vajag? Es tak teicu, lai nāk uz desmitiem. Nē, vajag atsperties vēl pirms papīri gatavi... - Labrīt, Jāni! Nekas, nekas, nāciet tik iekšā...

***

From: Melānija Veikule
To: Ozolzile all
Subject: Re: Ziedosim Ukrainai!

Dārgie kolēģi!

Ar prieku un lepnumu paziņoju, ka esam savākuši 15,37 eiro, uzņēmums, kā solīts, pieliks 30,74 eiro un būsim savākuši veselus 46,11 eiro.
Man ir kauns ko tādu uzņēmuma vārdā vest uz Sarkano Krustu, tādēļ noziedosim anonīmi caur ziedot.lv.
Es tiešām esmu pārsteigta par absolūto vienaldzību un atsaucības trūkumu. Es domāju, ka esam kolektīvs, kas palīdz bēdās nonākušajiem, bet izrādās, ka nē.
Jācer vien, ka paši nekad nenonāksiet lūdzēju lomā.

Veiksmīgu dienu!

Melānija,
Sabiedrisko attiecību departamenta vadītāja
SIA “Ozolzīle”