Man, protams, ļoti nepatīk kruķīt lietas, organizēt pasākumus, vispār uzņemties atbildību.
Bet ir ļoti laba sajūta, kad tas viss izdodas.

Galvenais mācīties nestresot. Nestresot, nestresot, nestresot...

Izskatās, ka baumas par labās audzinātājas neatgriešanos ir patiesas. Izlicies sludinājums, ka tiek meklētas 2 audzinātājas darbam no septembra.
Otro dienu pēc kārtas P grupā arī atlikusī audzinātāja kaut kur "nosvīdusi", ir tikai auklīte.

Manas meitenes "iztaisīja" nīgrā kaimiņa rītu, dzirkstoši labrītojot un aprunājoties. Kaimiņš no mājas izgāja starojošs.

Ieklīdu feisbukā.
Labāk nevajadzēja...

Nupat dzirdēju dzeguzi.

Ārā karsts. Iekšā diezgan arī.

Visur smaržo uzplaukušās ievas, un mežmalas ielu nomales pilnas ziedošu zaķkāpostu.

Šonakt man vairākkārt bija sapnis iekš sapņa.
Modinātājs mani pamodināja nogurušu.
Vispār jāgādā plānāka sega - mājās ir tā kā karsti, tādēļ sagriežos uz muguras, un tad miegs kļūst smags, neatpūtinošs.
Šorīt sev pagatavoju kafiju saturošu dzērienu (uz pāris minūtēm puskarstā ūdenī aplieta tējkarote maltās).

Tagad jāķeras pie darbiem. Ir darba diena.

Biju uz māmiņdienu bērnudārzā.

Visas mammas/vecmāmiņas viegli uzpucējušās, bet nekas TĀDS.

Pasākuma rīkošana priekšpusdienā audzinātājai noteikti atmaksājās. Iespējams, ka P vienīgā palika grupā. Pķičku žalko, bet man tomēr jāstrādā. Atdevu raudošu auklītei.
Vispār mazajai bērnai šodien ir ķērcamais. Jau no paša rīta apsolīju pēcpiusdienā nopirkt viņai saldējumu, ja klausīs audzinātāju nevis ķērks, ka grib būt lapsa nevis skudriņa...

Trīcīga persona.

Gribas ņerkstēt.
Sāp ovulācija, bet slinkums sameklēt ibuprofēnu.

Mājās pilns ar visādiem ēdieniem.
Šovakar skolā vecāku sapulce.
Rīt no rīta dārziņā māmiņdiena.

Rīts novirpuļots.

Ir pusdienlaiks, līdz ciemiņiem pusotra stunda.
Man atlicis papusdienot un sapucēties. Pēc tam būtībā varēšu sēdēt kājām gaisā un ik pa brīdim kušināt abas savas dāmas.

Kājās smagums.

P atkal jau paaugusies.

Šorīt sēdējā bērnudārza priekšā uz soliņa. P man klēpī gauži raudāja, jo atkal jau nemīļā audzinātāja. Mīļā audzinātāja slimnīcā, baumo, ka vairs BD neatgriezīšoties.
Bērns izraudājās un pēc tam priecīgs devās uz grupu. Mīļajai audzinātājai sagatavoto puķi (ļoti cerēja, ka būs TĀ audzinātāja) uzdāvināja auklītei.

Toties uz M vēlu vakarā sabļāvu. Atnācām vēlu no badmintona, ļāvu noskatīties pēcpusdienā iesākto Lego Chima sēriju, bet viņa, kā nekas nebūtu, sāka skatīties tālāk arī nākamo. Bet mums ta` gulēt jātaisās... Izrādās "bet man ir garlaicīgi..." Zobi jātīra, mājasdarbi gan jau visi nav izpildīti, klavieres jātrenējas, bet viņai, redz, GARLAICĪGI esot!!!
Otro rītu pēc kārtas sēdēja pie mājasdarbiem.

M sazīmējusi uz papīra nošu līnijas sēž pie klavierēm un komponē man apsveikumu māmiņdienā.

:)

Apsveicu ar maiju!

Man tagad uz lodžijas ir pašai sava āra "trenažieru zāle", bet istabā lidinās pašai sava pirmā lapsene.

Viss ir labi.

Vienkārši kaut pirmās 5-10 minūtes noskatieties-noklausieties.
Lieliska mūziķe ar ļoti, ļoti smagām fiziskām nepilnībām, ja tā vispār to var nosaukt.
https://www.youtube.com/watch?v=n6oSeODGmoQ&index=4&list=RDUaTONcmNotI

Man tagad pašai sev ir vairāki jautājumi.

Šodienas meidžor projekts ir lodžijas sagatavošana vasarai.

Jau saliku pa vietām abas zemes kastes priekš kāršpupām, sapildīju ar augsni, salaistīju. Noliku vietā un sapildīju podu, kurā būs puķuzirņi. Aizvācu visu lieko, izslaucīju.
Pēcpusdienā stādīšu izaugušos kāršpupu "dēstus" (tādus 60+cm garus), iespraudīšu vēl dažas uzbriedinātas sēklas. Iespraudīšu arī puķzirņsēkliņas. Tad vēl jānostiprina tīkli, kur tam visam pieķerties, bet to man A vēl nav dabūjis. Pēc tam vēlreiz izslaucīt un izmazgāt.
Izkārt šūpuļtīklu, un vasara var sākties!

Visādcitādi gan vēl arī mājās jākārto, jo treždien ta` ciemiņi...
Un vēl visādi darbi.

Vakarvēluvakarāi beidzot iestājās enerģija. Bija skaidrs, ka šodien beidzot iešu skriet.
Nodevu darbus, sameklēju skrienamdrēbes un... "labdien, vai varat paņemt..?" tā paņemt, ka skrējiens pārvirzās uz pēcpusdienu. Varbūt...

Un man vēl tieši nočakarējās internets...

Pirms kādām nedēļām sūdzējos, ka telekoms ievērojami ceļ lētākā interneta cenu.
Izmēģinājām Tele2, kas maķenīt lētāks, A šodien uzrakstīja atteikšanos no Telekoma.
Telekoms nevilcinoties piedāvāja internetu par 11,60, kas ir tikai kapeikas virs līdzšinējā.
Redz, cik labi darbojas cīniņš par klientiem!

Sovetuju.

Tas brīdis, kad saņem darbu uz rītdienas pēcpusdienu, nodomā tū gud tu bī trū un pēc pāris stundām saņem termiņa labojumu "rītdienas rīts".

Tad, kad jau šķiet, ka mēnesis bijis tik tukšs, ka ienākumi nesasniegs pat "zeķbiksēm un lūpu krāsai" (ne nu gluži man vienas vai otras patiktu...) līmeni, mana dvēsele tiek glābta.

Vispār jau kaut kā tā parasti ir, ka mēneša pēdējās dienās visiem pēkšņi kaut ko ļoti vajag.

Trakomāja.
M izgāza uz sava rakstāmgalda melno tušu. Galds bija nokrauts, tušas daudz. Visi ķērc.
Novācām, sakopām, nomazgājām.
Atvilku pāris minūtes elpu. Un tad uz vēl valga galda tika izgāzta otra tušas porcija. Vēl lielāka ķērkšana, viss lido pa gaisu. Tušas pudelīte laukā pa logu.

Uzkopu novākšanas rezultātā notašķīto vannu un izlietni, pēc tam izrunājos ar M.

Labi, ka necieta neviens skolas piederums - uz galda atradās matemātikas grāmata, burtnīca, penālis..., bet milzu tušas peļķē peldēja tieši miljons citu figņu.

Baigi sataisīju cilvēku un ēdienu sarakstus. Sadalīju, ko no ēdieniem kurš varētu piegādāt, lai man nav vienai jāšmorē. Un tad attapu, ka, b!a, man trauku ta` tik daudz nav!
Tagad jāizdomā:
- vai to risināt (vai diviem cilvēkiem lūgt karpeļus ar cepeti ēst no bļodas un uz katru glāzi nozīmēt 2 personas);
- risināt permanenti un naudietilpīgi (jauni, glīti trauki) vai arī meklēt lietotus traukus pa lēto;
- ja meklēt lietotus, tad dzīties uz maksimālu līdzību ar esošajiem vai izlikties, ka ir baigi kruta, ka svētku galdā ēd pie 3 veidu šķīvjiem.

Variants uzprasīt vietējām draudzenēm neģeld. Tās ir krievu ģimenes ar krievu stilu. [Vemjošs ģīmītis]

Cik reāli ir Otrā elpa tipa veikalos dabūt normālus trauku komplektus. Nu, ne gatavas servīzes, bet, piem., 6 (nu, vismaz 4) vienādus šķīvjus?

Droši uztveriet šo, kā retorisku muldēšanu nevis vēršanos pēc palīdzības.