Dienas prieks - tā vietā, lai pamostos 6os līdz ar A, es sapņoju. Papildus asajam sižetam un vides transformācijām sapnī bija arī Andris Bulis, kurš piestrādāja krogā. Atgādināju viņam par pazīšanos ar manu brāli.

Esmu ķērusies pie pasākumu organizēšanas. Jāuztaisa 4. maija pasākuma galda satura uzmetums. Jāsazinās ar pāris A radiem par dāvanu. Jāatver bukleta plāns un jāsāk vākt info.
Otro punktu visticamāk izlaidīšu, galīgi negribās...

Sakasītās brīvdienas...
Nē, ne jau naudas ziņā.

Sestdien, kad atgriezos no Rīgas, izrādījās, ka A visu dienu nav M temperatūru mērījis. Bija 39+, vakarā jau galīgi sūdīgi un skaidrs, ka jāiedod bērnam uz nakti kaut ko temperatūrai, ja negribas atkal piedzīvot 40grādu murgus un vispār puslīdz mierīgi pagulēt. Izkratījām visas zāļu kastītes, ceļojumu aptieciņas utt. - no ibuprofēna vai kaut paracetamola ne miņas.
Atradu aponil, bet to līdz 15 gadu vecumam nedrīkst. Beigbeigās izraku pirms 5+ gadiem pirktās analgīna ampulas, sarēķināju devu un iebaroju bērnam.
Vakar pa dienu bija puslīdz ok, līdz vakarā atkal iestājās 39+, bet izrādījās, ka M garlaicības mākta sakodusi elektroniskajam termometram sensoru. Izvilku no kaut kurienes uz pieres liekamu termometru, kas mēra ar šķidrajiem kristāliem. Par laimi nakts pagāja labi arī bez zālēm.

Šorīt, kad beidzot vietējā aptieka vaļā, aizgāju nopirku jaunu kasti ibuprofēna un jaunu termometru. Būšu nākamajai reizei gatava.

Dienas prieks - P bērnudārzā, un jaunais termometrs ir labāks par iepriekšējo. Lai tur vai kā, bet tikai savām rokām un nojautām pilnībā neuzticos, kad runa ir par ļoti augstu temperatūru vai ~37 un lēmumu laist/nelaist bērnus uz iestādēm.

P no A iemantojusi apskaužamu prasmi apzināti gulēt.
Aptuveni tā - atvērt gaišā istabā acis, nočekot sitjueišn un tā "pohuj, guļu tālāk" aizmigt.

Es savukārt pamostos "kā parasti", un nekādi centieni vai ļaušanās, vai acu klapes aizmigt nepalīdz... M arī, ja pamostas, tad pamostas un viss...

Citās ziņās - braucu CATA autobusā. Smaidīgs šoferis, glauni sēžamie, rādioskonto un vaifajs.

Šo jauko nedēļu aizvadām taupības režīmā. Ja šodien nauda neienāks, nāksies pārtikt no ogļhidrātiem un gaļas, jo pēdējos svaigos dārzeņus pagatavoju vakar.

Vienīgi saldētavā no dārzeņu kategorijas vēl sauja cūkpupu, maisiņš ķirbja biezeņa, mazumiņš biešu lapu, un spināti.

Nav jau iebildumu padzīvot taupīgi, attīsta radošumu virtuvē. Tikai nepatīk tas nodokļu parāds + rīt man vajag piecīti, lai uz Rīgu izbraukātu.

//Skapītī noglabātais omītes iedotais pieesmitnieks neskaitās.

P jau ir vesela.
M jau ir slima.
Prieks par nodotu darbu.
Neprieks par vēl nesaņemtu naudu. (Cits klients, cits rēķins. Šodien vajadzētu būt, bet pagājušajā mēnesī bija 2d vēlāk, atgādinājos klientam, moš vēl šodien var paspēt.)

Šorīt M pamodās sāpošu kaklu. Tāds nu ir tas aprīlis...
Liku iedzert Sinupret, iedevu uz skolu čupiņu ar negaršīgajām Silvasept "končiņām" un pieteicu likt galvā kapuci, jo dikts vējš (vismaz veļa ātri izžūs).
Kas būs rīt?

Vakar plīsa trauki.
A no rīta sasita vienu no 3 bļodām, es vakarā - vienu no dažām tasītēm un vienu no 3 dziļajiem šķīvjiem.

Domāsim, ka tas uz mūsu mājsaimniecības ikmēneša budžeta ienākumu daļas pieaugumu!

Un ko JŪS darāt, kad pienāk piedāvājumi pakašņāties mazliet citā savas jomas aizgaldā?
Es pašaubos un ņemu ciet.
Iespējas var pavērt citas iespējas.

Sportiskās izvēles.

Es vairs neiešu uz kačalku. Nopirkšu par ienākošajiem līdzekļiem svaru stieni un kačāšos mājās. Ripas un hanteļgrifi jau ir. Bet pagaidām būtu labi sevi piespiest vispār ko darīt, liels atkritiens un maz motivācijas, jo rezultātu problemātiskajās zonās tā arī neesmu ieraudzījusi...

Savukārt, tā kā vajadzība dabūt no dakteres Siguldā zīmi priekš BD, tad nu A nolēma šodien braukt ar vilcienu līdz Siguldai un pēc tam mājās ar riteni. Bet P tomēr temperatūra + viena pēda puša un paliek mājās. Tagad viņš mēģina izdomāt, vai tāpat izbraukt Sigulda-mājas vai tomēr pataupīties un vakarā spēlēt badmintonu.

Vakarrīta skrējienā izvēlējos izslavēti pareizo putnu dziesmu klausīšanos vs mūziku austiņās.

Iesildīšanās gājiens garām parkam pilns dziesmu. Sāku skriet un vairs nevienu putnu nedzirdēju, lai kādiem zaļiem privātmāju rajoniem cauri, gar mežiņiem un kapiem skrietu. 0. Gan jau skrējiens atņēma dzirdi attiecībā uz tādiem sīkumiem. Rejošus piemāju suņus gan nevarēju nedzirdēt.

Rīta prieks - pavisam agra rīta skrējiens.
Pulkstenis vēl nerādīja 7, kad es jau iznācu no dušas.

Līst.

Mēēē....
Biju plānojusi šodien taupīgi uzņemt kalorijas un stipri tās tērēt, bet, āreče, mazais bērns slimiņš.
Mazēst šādā gadījumā nozīmētu maznervus. Ar tērēšanu arī švaki, jo skriet netieku, aerobiku P man čakarēs, badmintons vakarā arī atkrīt.
Mēēē...

Skatāmies badmintonu.
Ja man būtu šāda badmintonkleita, es arī lēkšiem dotos sacensties!

Ir bezbērnu brīvdienas, vakarā vēlu aizgājām gulēt.
Bet es ne sitama nevaru nogulēt īpaši ilgāk par standarta mošanās laiku...

Vispār pienācis burvīgais gada laiks, kad vienlaikus daļēji vai pilnībā plānoju 3 dzimšanas dienas. Aprīļa-maija mijā ir dzimenes abām A omītēm, kuras dzīvo viena no otras pārāk attālu, lai svinētu kopā, maija beigās arī M. Pēc nedēļas organizējamajiem pasākumiem pievienosies arī biedrības sabiedriskais pasākums, kas norisināsies nedēļu pirms M dzimšanZdienaZ.
Tad nu man te viss jāapdomā un jāplāno laikus. Un tas NAV tas, kas neļauj man gulēt.

Saule taisās uz rietu.
Sākas skaistās putnu dziesmas.

Mājās esmu viena, varu netraucēti klausīties pavasarīgos fifufifufifu-fi.

Esmu jaunajā telefonā. Uffff.

Dienas prieks - lēmums sākt lietas darīt no paša rīta, jo, kā jau arī apstiprinājās, dienas laikā var sabirt vēl šis un tas :)

Meiteņu frizēšana izmaksāja 20 naudas vienības. Bet M jau arī viss pa nopietno - mazgāšana, veidošana, fiksēšana. Dāma, kura labi zina, ko vēlas.

Braucam retro (vai vintidž?) vagonā.

Dermantīna sēdekļi un vispār gandrīz kā bērnībā, pat vaifaja nava.

M slavē sēdekļus kā īpaši ērtus. P priecājas, ka vilciens ir jauns. :D

Starp lietuslāsēm brīžiem var ieraudzīt apmaldījušās, niecīgas sniegpārsliņas.

Ārā līst. Tas ir labi, jo zemei šobrīd lietu vajag ļotiļoti*.

Tik vajag, lai tiešām atbilstoši prognozēm uz pēcpusdienu aprimst, norimst, jo man ar meitenēm uz Rīgu jābrauc. Jo vairāk lietus, jo vairāk lietas.

*Jūs taču pamanījāt, ka rudenī lija stipri mazāk nekā ierasts un ziemā sniega (un lietus) arī bija maz? Ne tikai zeme sausa, bet daudzviet arī akas.