Uz lodžijas pirmās kāršpupu pākstis jau šķinamas, bet es nevaru iziet, jo jāstaigā pusplikai, lai gaiss dziedētu nobrāzumus.

Skaidrs, ka plecs biedēs ļaudis vēl visu vasaru, iespējams, ka paliks "baltie tetovējumi" uz mūžu. Tagad, kad viss piedzīvojuma adrenalīns izgājis, man beidzot no tiem pušumiem kļūst nelabi. Sāpīgi un pretīgi. Gaidu, kad jēlums uz pleca apvilksies. Un naktīs ciešu, jo nobrāzta tieši iemīļotā kreisā puse, nevaru uz tā sāna gulēt...

Vedu no rīta P uz dārziņu, kliboju pa ciemu, un visi, kuriem nebij slinkums, apjautājās aiz ko es tā.

Toties A labi parāda, pēc kādas "cepures" viņu noskatīju - tieku lolota un sargāta. Ēst pagatavo, našķus piegādā, par P parūpējas, matus man izmazgā un bizē sapin, brūces kopt palīdz un augus aplaista. Naktī baidās grozīties, lai man pāri nenodarītu. Jā, mīlestība nebija vienīgais, kas man bija svarīgi.

Dienas piedzīvojums - asfalta brauciens ar jauno ričuku - beidzās ar začotu traumpunktā.
Pēc 40 veiktiem kilometriem ieraudzītais daiļais rudzu lauks bija snogsšibateļnijs, kā rezultātā nobrāztas plaukstas, kreisais plecs, elkonis, ceļgals, pēdas virspuse...

Velo ķivere ir labi.
Telefona aizsardzība arī nostrādāja.
Bet šīvakara zaļumballē svings ar vīru gan nespīd...

Ģelo sģelano.

A nopirka man treŽdien piemērīto zaļo šosejnieku*. 50cm rāmis, kā man vajag, tomēr retums, no Holandes nāk min. 54cm, kas man jau šekumā spiežas. Pofig par krāsu - pārkrāsosim. Visādi citādi labiņš.
Rīt plānojam pirmo asfalta braucienu.

*Man viņš nepiepatikās, uzreiz nenopirkām, jo tā krāsa un tā, tomēr es jau 2 naktis ar to sapņos braucu, izgulēties nedabonu.

Tagad man ir 2 velosipēdi. Un iespēja ieplānot kopā ar A doties Steel Vintage braucienā nomer dva. Jāizdomā tik', kur bērnus likt.

Šodien kaut kāda brīvdiena.
Un tas ir LABI.
Pēc šīs dienas rēķiniem redzu, ka mans pēcmaija "pieriebies", ir gana pamatots.

Tāpēc šodien mājas darbiņu diena.
Izgāju ar M ārā, pavizinājāmies abas ar viņas dēli. Aizgājām uz bibliotēku, paņēmām skolniecei lasāmvielu krieviski, lai trenējas.
Nopirku 2 teju pāraugušus (lai šodien jau var šķīt), drusku sagāzušos bazilikus. Pēc tam nopirku 20l spaini un ķēros pie stādīšanas un pārstādīšanas. Jaunajā spainī baziliks + pārcēlu uz to no P māmiņdienā dabūto saulespuķes stādiņu. Saulespuķes vietā lielajā puķpodā blakus citronmētrai nonāca piparmētra, ko A man pirms nedēļas kļūdaini nopirka bazilika vietā. Saoptimizēju augu izvietojumu, ceru, ka tagad visi būs laimīgi. Vietu vairāk nav.
Gaidu uzdīgstam vismaz kādu no otrās tūres puķuzirņiem. Un skatos, kā lēnām briest pirmās kāršpupu pākstis, tās manā šķīvī nonāks vēl pirms Jāņiem.
Izšķiroju M drēbes.

Tagad mans tētis, ar darba auto garām braukdams, paķēra M līdzi. Būs bērnam piedzīvojums kravas auto izvizināties.

Es varu iet sauļoties!!!

Vakar bijām šopingā. M par savu naudu sapirka aktīvai dēļošanai nepieciešamo aizsardzību, es tiku pie plāna sporta krekliņa, kas labi izskatās pat neuzpolsterētām mazkrūtīm.
Samērīju ričukus, pabraucināju pāris šosejniekus. Forši.

Taču visspilgtākais notikums gan bija P pirkums. Pirkām rotiņu (lai nav jāpērk balles kurpes, hah, uz vasaru), P izvēlējās maksāt pati no sava maciņa, ko bija paņēmusi līdzi. Ieraudzīdama, ka monētu pilnais maciņš iztukšojas, sāka izmisīgi raudāt un "gribēju, lai man ir daudz naudas". Tā bija lieliska iespēja bērnam izskaidrot, kas notiek ar naudu, kad visu ko pērk, un kādas paliek iespējas nopirkt ko vajadzīgāku. Rotiņa ir smuka un nevajadzīga (manā skatījumā), bet mani tiešām iepriecina tas, ka viņa sajuta, kā tas ir, kad nauda tiek iztērēta.

Nezinu par jums, bet mēs šajā maija dienā atklājam jūliju.
Naktī logi plaši vaļā, mums mugurā plānākais vasaras apģērbs.
Piedzīvota vasarīga, pēkšņa lietusgāze.
Un ķīseli baseiniņā uz lodžijas ir nomainījis ūdens, kurā tagad sēž sīkaļa.

Priekā!

Velku pēdējos pāris projektus.
Negribas, pieriebies un vispār.
Kaut mani šonedēļ liktu mierā! Bet tikko jau no vienas 25 lapu korektūras atkratījos, kas vēl...

Man tiešām ļoti prasās izpurināt smadzenes. Gribu piedzīvojumā un brīvībā!
Nu, kāpēc man joprojām nav savs roudbaiks?

Jāpieņem lēmums nodot darbus un 3dien braukt uz Rīgu, Velodepo ir daži interesējoši varianti.

M pārnāca no skolas ar savu liecību.
Viss apgūts, bet atzinības rakstu skolā aizmirsusi. Tādu dabūjušas 4 meitenes.

Pati aizgāja uz veikalu pēc mīļākā saldējuma. Es tikām dabūju viņas mīļotā puiša numuru. M drosmīgi viņam piezvanīja un jau ir prom.

Man ir nopietni jāpadomā, ko ar viņu šonedēļ iesākt... Galu galā M brīvsolība demoralizē arī P.

Uzņēmējbarība.

Vakardienai, kad otro dienu svinējām M dzimeni, "kulaks uz acs" bija vīramātes paziņojums, ka, reku, man sirmi mati parādījušies. Turklāt divi.

Tfu, labi, ka man laba vīramāte. Viņas vārdos nebija nekāda zemteksta. Pasmējāmies, ka tas vienīgais (nu, labi uzvedība drusku arī) nodod, ka man vairs nav 15.

Bija laba diena. Šodien, ja neskaita, ka jā(d)rukā, arī laba - bērni un vīrs aizbrauca otdihatj uz vīramātes dārzu 2h brauciena attālumā. Man tikām 13 lapas texta.

Man šķiet, ka, ja es aizietu uz sporta laboratoriju pārbaudīties, tad man aizliegtu skriet.

Es velkos uz 7-7,5 km/h un nevien nespēju sirdi noturēt aerobajā līmenī, tā vēl arī, neko īpašu nedarot, kāpj iekšā pārāk lielas slodzes zonā. Bet, jāteic, ka kaut kur tur pa vidu ir kaut kas foršs, jā.

Bet, nu, noskrēju šorīt 7 km, personīgais rekords. Pēdējais no tiem ar lielu vieglumu. Gludi asfaltētas ieliņas pēc mēza ceļiem ir baudiņa.

Visādas figņas trīs spaiņos (labilabi - 3x8 l) krāsaina bezgaršas ķīseļa - ček! Vēl dziest.

Vēl šis tas jāpievāc un tad līdz galam jāsagatavo pārējās atrakcijas - aklā dzērienu degustēšana un augļu kokteiļu sastāvdaļu izloze.

Pēc tam jau būs teju dienas vidus un mājās sanāks bars ar bērniem. Šogad kopā būs 7gab.
Un man izdevās stiprināt M, lai viņa saņemtos un uzaicinātu savu "puisi" :)

Šodien jau sāk ziedēt manas kāršu pupas.
Būs raža :)

Šorīt BD bija scēna, bet ne mums.
Viena mamma stipri dusmojās, ka viņas meita atsakās vilkt šortus. "Vai tad es staigāju tikai zeķbiksēs?", kā tas izskatīsies", "tad es tevi te atstāju" u.tml. ņēmās. Līdz apdomājās, ka skapītī ir reitūzes un tad var uztikt bez šortiem.

Nākot tagad ar P no dārziņa, jautāju savai meitenei, vai atceras, kas tur bija par kašķi. Atcerējās ļoti labi.
Pajautāju, kas mammai jādara tādā situācijā - vai ir jālaiž vienkārši zeķbiksēs. JĀ, bija P atbilde.
Es arī P tādā situācijā būtu palaidusi zeķbiksēs, netērētu nervus kašķiem. :)

Fuj. Visa tāda pozitīva izgāju uz lodžijas kačāties. Bet, jo vairāk darbojos, jo auga nelabums.

Sapildīju vingrojumus augšai, ķēros pie preses. Fuj, fuj, fuj, kāpju atpakaļ dīvānā strādāt... Apakšu nāksies vingrināt vēlāk.
Varētu domāt, ka kačājos šūpolēs nevis ar hantelēm.

Nu tā - mati šodien nokūrēti.

Izlēmu, ja reiz ņemos, tad tā kārtīgi - pirms mazgāšanas uz kādus pusstundu sazieķēju ar medu un skābo krējumu, bet pēc mazgāšanas sagāzu iekšā želaNtīnu ar matu kondicionieri. Uzliku maisiņu, virsū karstā ūdeni saslapinātu dvieli, virsū vēl vienu dvieli un minūtes 50 tā nosēdēju.

Rezultāts. Jau pēc pirmās procedūras mati bija kļuvuši mīkstāki, pakļāvīgāki. Pēc otrās šķita atkal kļuvuši stingrāki. Bet rezultāts tam visam ir tāds, ka mati ir mazuliet gludāki un vieglāk izķemmējami. Bet gali, protams, joprojām samērā sausi (bet ne tik ļoti) - matu suka pat izsukātos matos 30 cm no saknēm apstājas.

Baidījos, ka to želeju laukā nedabūšu, bet galvas siltumā recēšana, protams, nebija notikusi un ar remdenu ūdeni viss izskalojās. Pēc želēšanas žāvējot, maķenīt varēja jaust želaNtīna aromātu, bet sausos matos nejūt. Tie pat drīzāk smaržo pēc apelsīniem. Nezkādēļ.

Jācer, ka nākamnedēļ saņemšos otrajai tūrei.
Mani mati ir pelnījuši rūpes.
Un es esmu pelnījusi, ka ar tiem vieglāk tikt galā.

Man nav naudas matu laminēšanai, bet mājās ir labs krājumiņš želantīna!
http://mybeautiness.com/lamination-is-the-best-homemade-hair-treatments-for-damaged-hair/#.Vz1zPb4YOvY

Rīt jāizmēģina.

Trakoti grūti koncentrēties darbam, bet jāsavācas, jāiztulko kaut trīs lapas.

Visu laiku "distraktē" visādi piedāvājumi, jautājumi un citas šīs nedēļas aktuālās ģēlas. Bet pēc pāris stundām "distraktēt" ieradīsies arī M.

Šodien tik lielisks laiks saules peldēm!
Izgāju uz lodžijas, nometu drēbes, iekārtojos, un zvans no M - "mammu es gribu nākt mājās".

Drusku apsauļojos un ģērbos.

Tetevnubij!

Zemmūsējiem kaimiņiem šodien kaut kāda talka.
Kādi 3 čaļi "bļe, zajebala" un, šķiet, ievieš kārtību ar pudelēm aizkrautajā lodžijā. Laiku pa laikam uzpīpē.