Pēc nedagulētas nakts un lielas staigāšanas esmu pelnījusi gultu un pidžammu.
M būs pēc stundas, man laiks mieram.

Vakar M sāka drupt viens bojātais zobs, naktī miegu traucēja klepojoša P un vispār, tāpēc nolēmu no paša rīta sākt strādāt, jo, kas to zina, cik izčakarēta būs diena.
Uzmini nu, kā šī diena sākusies! Protams, kolīdz biju pie datora iekārtojusies ar cigoriņu krūzi, mani sabļāva nelaimīga P, kura tagad jau laimīgi strebj kakao. Pēc 15 minūtēm piecēlās arī M.
Un kur tad mans rīta darba laiks? Imagināram kaķim zem astes! Lūk, kur!

Tā kā neviena no meitenēm neizrāda nopietnas slimības pazīmes (nu, tikai kairinošs klepus, aizlikts deguns...), abas vēlāk pa iestādēm, bet man jārēķinās, ka P rīt var būt būs mājās, bet M šodien-rīt jāved pie zobārsta zobraut.

Priekā!

//Un vēlāk izrādās, ka vispār nekur tie bērni šodien nedodas, jo abi maķenīt "silti"; kā izorganizēt zobraušanu, vispār nav saprašanas.

Vot, zinu, ko dvēselei gribu dzimenē!
Vispār jau sen šo dvēselei gribu, bet laikam jau īstā diska ripulī nespīd, tāpēc būs jānokačā un jāieraksta. Par naudiņu jānokačā, protams.
https://itunes.apple.com/us/album/fear/id193524736

Nu, vai arī ir kāds, kurš var man no AmĒrikas atvest? Albumam 25 gadu jubileja, vajadzētu būt jaunam metienam fizisko disku tirgū.

Mājās esam stundu, un man jāiet glābt pasauli no ceturtās apokalipses šovakar...

Vakar pirms miega A man uzdeva lielo jautājumu. Ko vēlos dzimšanas dienā.
Vienu vēlmi jau piepildīja - jaunu, labu virtuves dēlīti. Ko tālāk?

Nu, jaunu blendermietu un vēl kādas virtuves figņas derētu.

Bet, ja tā pa īpašo, - gribu nākamgad ĪSTU darbu. Tādu, kurā labi. Tā dēļ esmu gatava atlikt citus plānus, jā.

Pilnībā pievienojos pasaulē aktuālajam fak jū 2016, īpaši jau šie 3 rudens mēneši.

Tuvojas projekta "a, davai, vienu augšējo virtuves skapīti pārkrāsojam un pieliekam vannasistabā!?!" noslēgums.
Šādos projektos nekas nav tā, kā sākumā izskatās (noskrūvējam, pārkrāsojam, pieskrūvējam citā vietā). Izpildāmajiem darbiem pievienojās arī virtuves sienas špaktelēšana & slīpēšana, krāsošana (pie reizes jāpiekrāso arī citās vietās), kā arī vannasistabā sienu (daļa nav flīzēta) un griestu krāsošana, kas nozīmēja arī visādu objektu īslaicīgu migrāciju.
Tagad līdz pavisam ok vannasistabai atlicis: atjaunot vannai elmalju (man gan izskatās, ka vanna ir kaut kad krāsota), nomainīt izlietni, kā arī nokrāsot flīžu šuves tumši brūnas (lai pieskaņotas veļaskastei, protams,) un moš kādu flīzi ar līmplēvi nolīmēt brūnu (īpaši, kur ir pakaramo caurumi nejēdzīgās vietās) un atbilstoši visus tumši zilos elementus (dušas aizkari, paklājiņi, ziepjutrauks, birstīšglāze) arī nomainīt uz tumši brūniem.
//Jā, nomainīt veļas kasti ir lētāk, bet nav smukāk, un, vispār, tumšzilās lietas ir dikti nokalpojušas. Tā teikt, ja nevaram atļauties pārtaisīt visu, tad jāpārtaisa tikai gandrīz viss :D

M pārnāca no skolas visa tāda "man visu izpirka vēl pirms tirdziņš pa īstam sākās."

Pamanījās gan atpelnīt ieguldījumu, gan ziedot, gan iepirkties un vēl arī savu kabatas naudas fondu palielināt.

Toties P jau otro dienu mājās. Nekā traka, pat temperatūras īsti nav, bet tā trakā deguna tūska un kāsēšana, un raudāšana naktī... Šonakt paņēmu uz dažām (briesmīgām) stundām lielajā gultā, jo naktsvidū nevarēju un negribēju domāt, no kura gala ķerties klāt aizsmakušajām raudām. Vieglāk ir aiznest uz savu gultu, zinot, ka tur ātri nomierināsies po ļubomu. Pēcāk bez problēmām ar viņas piekrišanu pārcēlām atpakaļ uz bērnistabu, jo normāli pagulēt nevarējām neviens.

Sestdien (un arī nākamsestdien) mūsu ciemā Melānijas hronika. Varētu vismaz sev saorganizēt tādu kino. Hmmmm.

Šodien M skolā beidzot tirdziņš.
Bija jāsagatavo arī tirdzniecības vietas noformējums, vispār nopietns pasākums, bērni lūgti pēc tam ziedot dzīvnieku patversmei.

Norādīju M pirms ziedošanas no kases izņemt tur ieliktos 90c maiņas naudu un 2eur tiešās izmaksas. Ja visu notirgos, tad savi 2 eiro būs ziedojami. Sunīšu un kaķīšu dēļ jāpiecieš, ka darbs, uzņēmējdarbības konsultācijas (tirgus izpēte, biznesa plāns) un vizuālās identitātes izstrāde paliek neapmaksātas pozīcijas.

M tirgos popkornu (beidzot), pircēji ir 5.-9. klases skolēni. Vajadzētu būt ejošāk nekā, tirgojot kartiņas vai rokassprādzes, vai žāvētus ābolus.

Man pēc brīvdienām un no aiz loga redzamajām kupeniņām ir "vāja koncentrācija" šodien.

Gribas darbu atlikt uz vella paraušanu. Bet jāsavācas un jānobeidz. Pēc tam varēšu ēst pusdienas, tīrīt virtuvi, kasīt sniegu (mūsu sētniece strādā virspusēji, gribu pie namdurvīm nokasīt, lai visu nedēļu nav jāslidinās).

Runājām no rīta ar M par agro sniegu, atgādināju viņai š.g. maija karsto otro pusi un jūnija sākumu, kurā bija sajūta, ka tūliņ snigs un vajag tikai kamīnu un karstvīnu.
Bet A saka "na uļice načalo nojabrja, a uže zjima." Es viņu laboju: "na uļice ģekabrj, nojabrj u tebja toļko na kaļendarje." Pofig, kas tur kalendārā. Ziema pašlaik ir tik pat forša, cik vasara bija lieliska maija beigās. :)

Zinu, ka "jums tur Rīgā" sniega tagad daudz.
Mums šeitan arī būs, snieg kuplām pārslām.

Ziemas garša mutē un dvēselē.
Man ziema garšo. Ziema ir mana dzimšanas diena.

Jau teju pusotru stundu visādi izvairos no strādāšanas.

Vakar uzzināju, ka M ir gana pašpārliecināta un agresīva. Vakar viņai un viņas draudzenei pie estrādes lielāki čaļi draudējuši ar sniega pikām. Draudzene tāda bailīgāka, bet M gan arī paņēmusi krietnu piku un gatava metienam dusmīgi skatījusies draudekļiem virsū. Situācija tālāk neeskalējās.

Pēcpusdienā sazinos ar dakteri, jo labāk M nav. Sliktāk, par laimi, arī nav. Iedevu atbrīvojumu no sporta, jo sāpot, kad skrien un kad lokās.

Prasti P uz dārziņu vizinu uz skrejriteņa.
Ziemai derētu šis: http://cenuklubs.lv/lat/iveikals/ragavas/Sniega_ritenis_Kick_STX_zils.html

Bet vispār vismaz ragaviņas jāsagādā, vecās pagājušajā ziemā nozuda.

Šķirstu, lasu darba sludinājumus.
Atrodu, kur izsludināts tāds darbs, kādu tiešām vēlētos un varētu. Bet, figušiņki, jo darba vieta Mārupē.

Parēķināju, ka, ja reiz jāsāk maksāt vairāk nodokļos, īstais laiks pakalpojumu cenas celšanai ir pirms mēneša. Nu jau pēdējais brīdis. Bet tagad īstākais laiks tiešām meklēt īstu darbu.

Beidzot sīkpārslas, kas te ik pa brīdim birdinās, pārtop ķepīgākās un lielākās pārslās.

Pie reizes atcerējos, ka mums nav ragaviņas. :(

Šodien aizmāršība lieliskā līmenī.

Pie pusdienu picas sev pagatavoju gan cigoriņkafiju, gan šķīstošovitamīnudzērienu.

Šodien daudzreizstaigājamā diena.
Nē, nejau uz tualeti.

Aizvedu P uz dārziņu, atnācu pēc M, pavadīju M uz skolu, atnācu mājās, atcerējos, ka man nav atslēga, un aizgāju uz skolu, lai paņemtu to no M, atnācu mājās pēc maka, aizgāju uz veikalu pēc maizes, atnācu mājās.
Pēc brokastīm gāju uz aptieku un BD aiznest P cimdus, gribēju tieši tādā secībā. Bet vispirms nejauši aizgāju uz BD, atpakaļceļā gandrīz aizgāju mājās, bet atcerējos par aptieku, pagāju aptiekai garām, griezos atpakaļ, pēc aptiekas mājās.

Tagad beidzot jāpastrādā. Ienākusi viena DDL.

Helovīnam gandrīz gatavs.

Kapakmeņi M†R.ONIM un S.POKA dzimtai redī un vietās, burkas par ķirbjiem-spokiem-frankenšteiniem pārkrāsotas, svecītes ir. Neko diži vairāk no dekorācijām negatavošu. Vienīgi A vēlāk jāaizlīmē kāpņutelpā gaismas sensors.
Tagad vajag končas un padomāt par kostīmu M, ja viņa tiešām vēlā vakarā ar klasesbiedrenēm dosies ārā... (P ir pieteikusies būt par sikspārni, ja neatradīšu pagājušā gada variantu, taisīšu jaunu no melnā miskastes maisa. Paši vienkārši nokrāsosimies bāli un kādās lupatās ietīsimies.)

Ja mēnesis darba ziņā noslēgsies tā, kā izskatās, tad mana strādāšana tiešām ir "lūpukrāsai un zeķbiksēm" līmenī.
No nopelnītā atskaitot nodokļus un ar darbu saistītos izdevumus (programmatūra, dzelži), tad tik arī paliek (varbūt), cik lētākajai lūpenei un draņķīģām zeķbiksēm. Labi, ka nelietoju ne vienas, ne otras - varu atļauties nopirkt lētus našķus uz helovīniem.

Tagad jāuztaisa pāris kartona kapakmeņi.
P grib helovīnu ballīti ar draugiem...

Ventspilī paņemtajā dzīvoklīti bija tik jauki ēst pie neaizkrauta galda uz kura atrodas vieta arī kādam smukumam, ka...

..sāku virtuves pārkārtošanas projektu.
Mērķis: no papīriem, žurnāliem un figņām brīvs galds.
Uzdevums: pārcelt to visu uz citurieni.
Risinājums: 1) spraužamdēlis un kabatas pie tukšās sienas, 2) izkārtot aizkrautās letes daļas, 3) kaut ko izmest, kaut kam atrast citu vietu.

Tad vēl jāiegādā zemšķīvju paliktņi, jāizveido kāds galda rotājums un jācenšas ilgtermiņā turēt kaut kādu kārtību.
Virtuve starp visiem maniem kauna traipiem, ir ļoti trekns kleksis...

Šodien beidzot darba failu diskā izveidoju mapīti "2016_okt".
Sanāks vismaz simboliskām Ziemassvētku dāvanām.
Priekā!