Rīt aizbraucam līdz 01.01., taisu līdzņemamo lietu sarakstu.
Tajā ir gan sniega lietas, gan, uzreiz nākamajā rindā, gumijnieki.
Priekā!

Šodien laikam spēļu zāles bārā strādājošajai A māsīcai ir brīvdiena.
Jau 6 "lietotāju" saturu atzīmēju, kā man nerādāmu.

Dienas prieks - M ir temperatūra. Man nav jāiet uz to eglīti!!!
Kas nozīmē, ka nav jāizštuko arī kaut kādi mati, seja, kleita, cienasts, atrakcija. (Dejojošs smaiļks).
Varbūt sataisīties uz jau norakstīto kačalkas apmeklējumu? :)

Šodien egle ar M klasi (nafig!)*, rīt - ar P grupu.
Panesās feizbukā par otro jautājums, vai vecāku izrāde arī tiks filmēta. Cilvēki arī nopietni šitos paši pēc tam skatās? Es joprojām pat savu kāzu video neesmu noskatījusies...

*P grupā starp vecākiem kaut kā viss draudzīgi un bērni mazi, pasākumi neliek gribēt vemt žulti, bet skolā... Nafing vispār skolēniem eglītes ar vecākiem (mums jau pirmajās klasēs nekā tāda nebija, biju kaut kad uz tādu murgu uz lielās māsas klasi - mocības arī bērniem)! Pasākums skaitās paredzēts stundu garš. Sčas - ar groziņiem, bērnu iestudēto izrādīti, salaveci un pa atrakcijai no katras ģimenes... Tā tik būs viena gāāāra, gāāāāāra stunda!

Kas man ļoti patīk pirmdienu rītos - pie brokastu dzēriena, kad atceries, ka nav ko ēst pusdienās, atplauksti laimē, jo pusdienās varēsi pieštaukāties ar pupiņām vai kāpostiem, jo šodien nav plānota publiska sportošana :) Lai slavēti šitie gardumi, pofig par gāzēm!

Tā kā pa svētku nedēļām būsim pie maniem vecākiem, varētu aiziet uz kādu no dzimtās pilsētas sportaktīvistes nodarbībām (tur visādas spēka pilates, funkcionālie treniņi u.tml.). Ideāli, ja kopā ar mammu un māsu.

Kad tu jau pusstundu telefonsarunājies ar vietējo daudzrunīgo pusdraudzeni un tevi atpestī steidzams mikrodarbs :D

Citās ziņās: ir atrasts cilvēks, kurš varētu manā vietā manās mājās uzņemt svētceļniekus. Būs te konkrēta kopuška, jo pārnakšņot var krietns bars.

P vienā tālākajā dzeroklī veidojas caurums. Pagaidām mazs punktiņš, bet zinu, kā šitie mēdz izaugt milzu ātrumā.
Piezvanīju mūsu iecienītajai zobārstniecībai. Nu, moins, cik viņi laipni un draudzīgi ir arī telefonā! Tīri vai prieks. Un viņiem ir ērta uzgaidāmā telpa un tīra, gaumīga tualete ar poda dezinfikatoru.
Pagaidām pieteicu sevi un meitenes uz higiēnu, tad jau redzēs, kas tālāk. P jau galīgi satraukusies par zobiņu, gatava iet kaut kur dzīvajā rindā sēdēt, ka tikai ātrāk zobgrauzi dabūt laukā.

Tas brīdis, kad ņemšu dzimpenē saņemtajiem diskiem nost plēvītes un bāzīšu disku lasītājā, lai klausītos un noripotu :)

Rudenī iemetu linku, kur māmiņa bērnam "nedaudz" dārzeņu kompozīciju uztaisīja.
Tagad pienācis laiks ikgadējai Ziemassvētku ludziņai - meita tēlos eglīti https://www.facebook.com/olesya.salecka/posts/1817866048455094

P grupiņai šogad vecāki iestudē ludziņu, un es ikurāt būšu eglīte. Grasos no zaļām lielā, stingrā papīra loksnēm izgriezt un salīmēt max lielu egli ko iekārt sev kaklā.
Vispār mūsu ciema dārziņš veica akciju ar mērķi savākt naudu, lai sagādātu dārziņam pastāvīgu tērpu krājumu, lai vecākiem nav jāizgudro n-tie zaķu-kaķu-vilku kostīmi.

A bet man mājās M pusvemstīga.
Vakarvakar izvēmās, tagad tāda tup un gaida, kad vēmiens iznāks. Pati dzer sodas-etiķa ūdeni siltu un bāž pirkstus rīklē :D

Jāskatās, kas un kā, jo rīt viņai mācību koncerts. Toties šodien daudz laika trenēties, hmmm...

Atnāk A no veikala, P uzreiz prasa, vai ledenes nopircis.
Ierauga uz galda 4 gab. čupačupsus (pa 2 no 2 veidiem) un visa tādā neizpratnē - "a počemu mņe 3 konfeti a M 1?!

Vakar veicām lielo pirkumu - nopirkām lietotu sinķiku (aranžētāju), lai M visādās brīvdienās var pie maniem vecākiem vingrināties.
Vismaz uz Ziemssvētkiem M nebūs dzejoļi jāmācās - varēs atspēlēt savu repertuāru.

Bet man šodien kalendārā jāatzīmē visi pasākumi, kas saistībā ar svētkiem notiek skolā un dārziņā. Katrai iestādei vismaz 4 datumi...

Ā, un P arī gribot iet mūzikas skolā. Spēlēšot vijoli, katevidivideviņi.

Izklausās, ka aiz sienas vēl nedzīvojošie kaimiņi savā dzīvoklī būs izvēlējušies atvērto plānojumu.
Labi, ka viņi to īstenot (ar kuvaldu pa sienu) sāka, kad es jau biju darbus nodevusi.

Iemetu A skaipā linku uz info par asa sižeta komēdiju, ko varētu brīvdienās noskatīties.
Un viņš man atbild: "čalis ir smuks :)".
Mans vīrs man cauri redz, viņš zina, ka man nevis asais sižets interesē, bet gan tā ietvaros redzamais spēcīgi veidotais galvenā aktiera torss :D
Nekas, puslīdz līdzsvaram tur ir arī viena seksī beibe, par ko A atbilstoši arī informēju.

No gultas piecēlos, kad dzirdēju kaimiņu ar pašvaldības traktoriņu piebraucamo ceļu šķūrējam (cik labi, ka mūsmājā tāds kaimiņš dzīvo). Ievilku elpu, padomāju un saģērbusies devos norakt valni, kas piedzīts A mašīnai priekšā.
Izrādījās, ka kaimiņš bijis uzmanīgs - nekāda vaļņa nebija. Notīrīju ap mašīnu un durvjupriekšu. Vienīgi, kad P vedu uz dārziņu bija jau atkal 5cm uzsniguši, pēcpusdienā atkal jādodas rakt.
Priecīgu jums ziemu!

Dienas prieciņi:
daudz sniega,
sniegoti skati pa logu un fotoaparātā,
pusstunda sniegā, atrokot A mašīnas "spotu" (un grozīšanās laukumu) un izrokot celiņu cauri pagalma pļavai, lai uz iestādēm nav jāiet līkums vai gaužām jābrien.

P vakarā joprojām temperatūra.
M vakarā izpildījās "man sāp kakliņš" garā.

Pateicu, ka līdz 37,5, ja nejūtas ikurāt briesmīgi, uz iestādēm var iet, ka man piegriezies šī "slimošana", kad mājās uzvedas kā veselas. Uz skolu un dārziņu būs jāiet un punts. Aizgāju gulēt.
Vakaros A ir labais vecāks, man nepietiek fiziskā un emocionālā spēka stāvēt pie gultām, turēt rociņas un pļāpāt. Sadodu bučas un dodos uz gultu, pie meitenēm atstājot A.

Perfekti, b!a.
Sniegs uzsnidzis tieši tik, lai ar skrejriteni braukt vairs nevarētu, bet ar ragavām arī vēl ne.

LCD, dari, lūdzu, tā, lai P pieceļas viegli un moža un mēs raiti un priecīgi aizstaigājam uz dārziņu!

Rīta drāma.

Es P 15 minūtes nevarēju piedabūt kaut acis atvērt. Viņa brokastoja gultā, bet pēc tam turpināja atteikties doties uz dārziņu - ķērca, bļāva, izdomāja miljons iemeslus, kāpēc dārziņā ir slikti. Aiznesu drēbes uz koridori, paņēmu arī bērnu ar visu gultas suni (teju bērna paša lielumā) uz turieni un ķērcošu ģērbu. Neko, saģērbta nomierinājās, un tad trijatā (es, P un suns) priecīgas (siev. dzimtē, jo suns ir suņu meitene Čibukāra) uz skrejriteņa devāmies uz dārziņu. Tur vēl mazliet sabēdājās, bet tā viss štokos.

No rīta, kad nozvanīja modinātājs, biju atļāvusies vēl pusstundiņu pasnaust, vismaz man pietika OMMMMM elpot dziļi un neķērkt pretī.
Vispār P vakarvakar atkal/joprojām bija temperatūra, bet man piebesījis, lai iet uz dārziņu pēc pilnas programmas (līdz 37,5 tač drīkst). M vakar sāpēja ausis, arī viņa skolā pēc pilnas programmas - ar baseinu un badmintona pulciņu.

Rokas neceļas ķerties pie darba. Mani piemeklējusi burvīga kombinācija, kad pēc otrdienas pārspīlēti smagā treniņa tricepsi sāp, ir PMS un vēl pusslima ar 36,9-37,1 temperatūru.
Eh, ja vien internetā pašlaik būtu kaut kas interesants! Kavēju laiku, klausoties Rīgas velokonferenci.