|
|
|
|
ninona |
|
|
|
|
Es biju baznīcā.
6dien Rēzeknē iegājām katoļu dievnamā un... Tik ļoti nebiju jutusies pilna ar Dievu, lūgšanām, pateicību, asarām, pilna ar visu.
Viss cits valdīja pār manu ķermeni...
Nevarēju ļauties tur būt ilgāk, varbūt žēl, bet varbūt tad būtu asarās iztecējusi sausa.
Ir tikai viens svarīgs secinājums TO paīstam var sajust, vecā, labā, mīlētā namā, tur vairāk ir akumulēta enerģija, nekā jaunajās, skaistajās, vai Kurzemes cilvēciski aukstajās Dieva mājās.
Gaidu nākamo reizi, kad pēkšņi būšu tādā vietā, ceru, ka nebūšu tad atkarīga no citiem, steidzīgiem ļaudīm.
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
From: if |
Date: 27. Jūlijs 2005 - 11:44 |
| (Links) |
|
Es zinu kā tas ir, bet nepiekrītu tev. Man bija līdzīgi pirms vairākiem gadiem, kad Dievu iedomājos, ka bargu, perfektu veci, kam svarīgi rituāli, svētbildes u.c. ārišķības. Jā, celtne reizēm palīdz izrauties tam, kas dziļi mūsos iekšā, bet Dievs var ienākt tavā istabiņā tik reāli, ka baidies elpot. Tik reāli apskaut un samīļot. Dievs mīl tevi jebkurā vietā, bet ja cilvēkam vajadzīga celtne, Viņš pret to neiebilst. Svarīgi tikai tas, ka pielūdz Dievu nevis celtni. Dievs tevi mīl un ir blakus un tevī ik brīdi! Man prieks, ka sajūti viņa pieskārienus.
|
|
|
|
|
|
| |
|
|
|