Es zinu kā tas ir, bet nepiekrītu tev. Man bija līdzīgi pirms vairākiem gadiem, kad Dievu iedomājos, ka bargu, perfektu veci, kam svarīgi rituāli, svētbildes u.c. ārišķības. Jā, celtne reizēm palīdz izrauties tam, kas dziļi mūsos iekšā, bet Dievs var ienākt tavā istabiņā tik reāli, ka baidies elpot. Tik reāli apskaut un samīļot. Dievs mīl tevi jebkurā vietā, bet ja cilvēkam vajadzīga celtne, Viņš pret to neiebilst. Svarīgi tikai tas, ka pielūdz Dievu nevis celtni. Dievs tevi mīl un ir blakus un tevī ik brīdi! Man prieks, ka sajūti viņa pieskārienus.