From: halina	Date: 2. Oktobris 2013 - 14:42		(Links)

Man no malas izklausās šādi>

Ņemot vērā iepriekšējo komentāru man škiet tās vienkārši ir atsevišķas definiīcijas un laika izpratnes.

Māte pirms 2 gadu vecuma mēģina bērnam palīdzēt iepazīt savu dabisko vajadzību, sēdina uz podiņa, čurina utml..
Kas ir tas pats ko Ninona arī pamana/dara.

Un pēc apraksta spriežot tieši tas "klikšķis" ir tas, ka bērns izlemj PATS čurāt, kur paredzēts nevis kontrolēti - kur pagadās.

Un secinājums - abiem ir taisnība.
BET gaidot "klikšķi" nevajadzētu dzīvot bezdarbībā, bet protams veikt priekšdarbus (podiņot, čurināt utml.). Jo tas noteikti palīdz tam klikšķim iestāties.

Esmu redzējusi arī, kad 3-4 gadu vecumā nemēģina čurināt un sēdināt uz podiņa. Nezinu vai tas bērns vēl ir ar pamperiem vai čurā jau podiņā, bet nedēļas nogalē pievērsīšu tam uzmanību.

From: ninona	Date: 2. Oktobris 2013 - 15:00		(Links)

Zini, es pēdējā laikā lielākoties vispār īsti neko nedaru. Nomainu bikses, ja slapjas, palīdzu apsēsties uz podiņa, ja viņa sagribējusi tur apsēsties, pačurināt mēģinu vien dažas reizes dienā, kad velku/novelku viņai autiņbiksītes.
Tāpēc ir tā, ka nejūtu viņas sajēgā par čurāšanu nekādu īpašu savu nopelnu. Tas process notiek vienkārši pats no sevis (no P :D).