Laiku pa laikam cālī panesas diskusijas par "podiņmācību", par "agro podiņmācību" un par to, ka "bērnam 2os gados ir klikšķis, līdz tam neko nesajēdz".

Tad nu fiksēju vēsturei.

P ir 1 gads 2 mēneši un 2 dienas. Bez tā visa, ka pēc čuras vai vēderizejas labu laiku jau paziņo "kaka", ka labprāt nokārtojas podiņā (ja mana iniciatīva, tad iepilina un pēc 2 minūtēm pārējo biksēs, tātad lieliski kontrolē procesu), ka rāda uz tualeti un tajā esošo <i>vāterklozetu</i> un saka "kaka", šodien viņa būdama bez biksēm paziņoja "kaka" un pēc 2 sekundēm pačurāja.

Nē, tajā nav nekāds mans īpašs darbs ieguldīts un tā. Nestaigāju degunu gaisā saslējusi. Es vienkārši ļauju bērnam attīstīt sava ķermeņa sajušanu. Un galu galā - tāpat jau dupsis bieži slapjš un pašlaik, kad mājās auksts, arī daudz sutinās autiņbiksēs, neesmu paštaisna ekstrēmiste.