Zini, es pēdējā laikā lielākoties vispār īsti neko nedaru. Nomainu bikses, ja slapjas, palīdzu apsēsties uz podiņa, ja viņa sagribējusi tur apsēsties, pačurināt mēģinu vien dažas reizes dienā, kad velku/novelku viņai autiņbiksītes.
Tāpēc ir tā, ka nejūtu viņas sajēgā par čurāšanu nekādu īpašu savu nopelnu. Tas process notiek vienkārši pats no sevis (no P :D).