| iepatikās (par iešanu dušā) |
[Oct. 3rd, 2007|12:07 pm] |
| [ | Current Music |
| | Deine Lakaien "Forest Enter Exit" | ] |
"(...) No rīta, kad vēl nav sasilušas asinis..." (c) no kaimiņa runas. |
|
|
| a lover`s ring |
[Sep. 26th, 2007|05:19 pm] |
| [ | Current Mood |
| | afternoon | ] |
| [ | Current Music |
| | Woven Hand "Blush Music" | ] |
Man vienmēr patikuši rīti, bet tagad patīk sevišķi. ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) antonija i taisnība: "You are innocent when you dream", lai gan, zinot dažus sapņus varētu tā nešķist. Bet, patiesi, no rītiem tu esi atvērtāks, darba spējīgāks un tīrāks.
Nopirku skaistu, oranži zeltainu krizantēmu. Un sentimentāli iedomājos - ja katrs varētu izstāstīt savas lietas, savu stāstu, izmantojot pašu krietnāko racionalitāti un mieru, mēs varbūt to cilvēku redzētu labāku kā ikdienā, kādā labākā gaismā.
Tas ir tā kā žižeks raksta par psihoanalīzi - ka cilvēks nevar pats sev piedot, ka viņam var piedot tikai Cits. (Un, redziet kā, man tāda klaviatūra, ka nevar uzrakstīt lielo "ž".):) |
|
|
| |
[Sep. 11th, 2007|10:35 am] |
"You are entering
Hell
As you leave me alone"
Vakar pa dienu nebija labs gara stāvoklis. Bija pat tā, ka konstatēju, ka trūkst elpas un tad visādi centos to dabūt atpakaļ - runāju ar sevi, iesmaržinājos ar Burberry`s, elpoju, solījos vairs nekad tā neaizbraukt, smēķēju, lai padziļinātu elpošanu. Beigās normalizējos, man piezvanīja draudzene un uzaicināja pie sevis ciemos. Tas arī bija iemesls tik ātri savākties. Mēs pārtiekam viens no otra.
Bet, vakar arī uzzināju, ka ir tāds mākslinieks Deriks Tomass. Viņš ir darinājis dizainu arī Maikla Džīras ("Angels of Light") jaunākajam albumam. Viens interesants attēls bija ar augšminēto uzrakstu. Tur uz soliņa sēž meitenīte un zēns, zēnam ir jūrnieka krekliņš un galvas vietā galvaskauss. Nezinu, vai bija pareizi uzdot tādu jautājumu, bet iedomājos par to, kurš no viņiem drīzāk izsaka to tekstu.
Izdomāju, ka tas ir zēns. Kā lai to paskaidro? Viņš tiek pamests, guļ viens zālē, nomirst. Varētu domāt, nokļūst ellē. Bet, ja tas ir zēns, kurš to saka, tad sanāk, ka meitene nokļūst viņa ellē un tas ir kaut kā no tukšo acu dobumu redzes punkta. Ai, nu tipa.
Šorīt, par zālīti runājot, pamanīju, cik jauki smaržo nopļauts rudens sieniņš. |
|
|
| čūskas vīna dārzā |
[Jul. 6th, 2007|08:59 am] |
| [ | Current Mood |
| | calm | ] |
| [ | Current Music |
| | Ordo Equilbrio | ] |
Wakar ar I. izgājām pastaigāties. Labi - es domāju - ka melnās, sliktās domas ir kā putni, tad tās lido pāri un aizlido, tās nav kā vārnas, kuras apsēdušas vietējās birzes vai krupji, kuri paliek uz vietas. Gājām gar upmalu, pūta spēcīgs vējš un es bieži redzēju savus baltos ceļgalus, kleitai uzplīvojot augstāk.
Jutos jauna, veca, tad kā bērnībā, tās visas gan ir iedomas.
Par bērnību - man nepatīk, ka man ir izstāstītas un stāstītas lietas, kuras nav manējās, ka ir uzbāztas kaut kādas attieksmes, kuras es būtu negribējusi, lai man ir.
Es taču esmu jūtīga, man nav vienalga, ko man saka, es nevaru stāvēt kā siena pretī visam. Varbūt tagad varu vai varu vairāk nekā agrāk varēju.
Un tagad man ir jādzīvo ar to, kas man ir pateikts.
Pus - reāliem pseidomurgiem. Iespējams, arī tas man tikai liekas - tomēr, kā pasaule sašaurinās, kad tu sāc murgot. Ja šo domu saturs ir ļauns, kaitējošs.
Mana telpa vakar gan palika diezgan plaša, zaļa, staigājama.
Kad pastaiga beidzās, skatījos spogulī, īstā nevis metaforiskā, skatījos un sev nepatiku.
Tā gadās, tas nekas, labākas un sliktākas dienas un dienu puses, murgam droši vien nevajag pieķerties, tad tas ir ātri aizejošs. Man vajadzētu būt apdomīgākai, nē, tas nav pavilciens uz lēnīgumu, tā ir tieksme pēc precizitātes. Ja tas ir iespējams. |
|
|
| |
[Jul. 4th, 2007|10:21 pm] |
| [ | Current Music |
| | Nature and Organisation "Death in Snow Leopard Winter" | ] |
Nesen patīkamu pārsteigumu sagādāja kaimiņiene - mūsu a` la Silent Hill plīts "asinis - tauki - rūsa" -apmēram tā tas izskatījās, ik rītu viešot neapatīkamus brīžus drēgnā virtuvē, beidzot bija notīrīta. Spoži balta. Līdz šim man bija pārliecība, ka vienīgais cilvēks, kas to dara, esmu es.
Tagad arī labāk var paciest viņas vīrieti, pret kuru gan man tāpat nav nekādu pretenziju, bet kura dēļ viņa gatavo visus tos speķainos ēdienus.
Šodien no viņiem abiem, viņu parastā siera un alus plastmasas pudelē pie atvērta loga, liepas ārā un gaistošajiem cigarešu dūmiem uzvēdīja tāda kā tīkama romantika. Teorētiski, tā tur varētu būt visu laiku, bet runāju par baudāmo.
Ir mazliet skumji. Un ir pudele lēta itāļu vīna. |
|
|
| |
[Jun. 22nd, 2007|11:46 am] |
Kā tas ir - iemīlēties dievā? Domāju, ka to var. Sevišķi, ja dievs ir jauns un skaists - vienlaikus sievišķīgs un vīrišķīgs, stiprs un maigs, pie tam vēl bezgala labs un ļoti stingrs*. Tas ir tāpat kā iemīlēties otrā cilvēkā, kuru nemaz nepazīstam un kurš priekš mums eksistē tikai kā attēls, vārds, žests. Domas par viņu pacilā, pilda ar tādu kā laimi, mazu baudu. Pašlaik esmu iemīlējusies kādā jaunā dievā. Un, kā jau tas gadās, man gribas to atklāt, pateikt pasaulei, lai arī tas ir mazliet noslēpums - man liekas, tikai nesen sāku saprast tos cilvēkus, kas atstāj savas atzīšanās zīmes - rupjus zīmējumus uz tualetes durvīm vai sirdi uz siltināšanas trubas.
* es gan to stingrības aspektu sevišķi nepatērēju, bet domāju, tas kādā veidā saistīts ar viņa gudrību. |
|
|
| putekļumētelis |
[Jun. 19th, 2007|01:10 pm] |
| [ | Current Music |
| | Deine Lakaien "Kasmodiah" | ] |
Nupat ienāca prātā, ka, ja es gribētu strādāt birojā, tad tādā kā detektīvam anime sērijās, ko pašlaik skatos, viņš daudz smēķē un griež kāju nagus uz galda. Tāds easy living. Bet, filmas jau ir filmas.
Un klase droši vien ir kas cits.
Par darbu birojā nemaz nerunājot. Kādreiz bija tante, kas strādāja, skatījos uz viņu un domāju - nekad, lūk.
Pēc laika iedomājos par sievieti, kas strādā par apkopēju - kā viņa atnāk mājās uz savu vienistabas dzīvokli, teiksim Daugavpils ielā un apēd dažus jaunos kartupeļus. utt.
Kas padara dzīvi skaistu? Prieks ir pārejošs, laime ir apziņas stāvoklis. Ja apziņas stāvoklis ir dranķīgs, tu neko nepieņem, nespēj būt pateicīgs, sagandē visu, ko redzi. |
|
|
| vakarlēpis |
[Jun. 13th, 2007|12:46 am] |
Vakarlēpis jeb lēlis krieviski saucas "kozodoi". Lasu grāmatu, kur šis putns bieži tiek pieminēts, man liekas, ka nekad dzīvē nav iznācis satikties ar vakarlēpi. Bet, tajā grāmatā, ko es lasu puisiītis - idiots "Vispasaules jeb (neatceros) Nacionālajā Vakarlēpja Aizsardzības Dienā" iet uz pastu, lai pastniece uz sērkociņu kastītes etiķetes uzspiestu Pasta zīmogu ar šī putna attēlu. Viņš arī piedāvā pastniecei pārgulēt, jo viņa iecerētā (viņaprāt) ir pārāk tikumīga, lai kam tādam piekristu ļauties pirms kāzām; sanāk neveikli - kā jau idiots to varētu darīt, pastniece viņam atsaka un aizsūta prom.
Šodien es pārtulkoju vakarlēpja nosaukumu latviski, apskatījos tā bildi un noklausījos vakarlēpja dziesmu. Ja kas, ir arī tāda krievu marka - 15.kap. Kraj odjinkovo kozodoja.
Lasu Sašas Sokolova "Skolu muļķiem". Paldies chimerai par brīnišķīgo grāmatu. Atdošu.
Es tik tā, gribēju atzīmēt savu vakarlēpi. |
|
|
| |
[Jun. 5th, 2007|02:04 pm] |
| [ | Current Music |
| | Nick Cave "Your Furneral My Trial" | ] |
Šodien laikam es labprāt gulšņātu, virinātu plakstus savas istabas nekārtībā - par nekārtību saka - tā esot nomierinoša. Atceros, mamma bērnībā stāstīja par citām mammām - ir tādas, kuras nevis darbojoties, bet visu laiku guļot. Varbūt viņas ir dzērušas vai viņām kaut kas sāp. Man bija pazīstama meitene Lelde, man viņa patika, viņai piemita tāds pavulgārs skaistums, pilnīgas lūpas un viņai arī bija tāda gulošā mamma. Vienreiz mēs iegājām pie viņas dzīvoklī, tur bija tumšs kā tāda dārgumu lāde, es neko neredzēju, tikai kaut kādus zaļumus ārā pa logu - kokus - un istabā, gultā, kāds gulēja.
Bet, es visdrīzāk negulšņāšu, varbūt tāpēc, ka negribēsies un arī tāpēc, ka liksies - jāieiet vannā, jāizvelk augstpapēži no coca-colas, jāpiesēžas pie loga, jāatglauda matu šķipsna, mīksta un brūna - jānopūšas, jāiedomājas par visām tām lietām ko sevī un savā dzīvē vajadzētu uzlabot. Darīt vai nedarīt. Ek. |
|
|
| visi cilvēki |
[May. 30th, 2007|09:52 am] |
| [ | Current Mood |
| | kind of sick | ] |
| [ | Current Music |
| | LPD "Green Gang" | ] |
Katreiz, kad es izeju uz balkona, lai pastaipītos un pārliektos pāri margām, tur, pretējās mājas logā un balkonā ir košas petūnijas un balts kaķītis, līdzīgs jūzerim "frenkijs". Šorīt tur notika brokastis, kāds kādam deva ēst un grieza desu, piena vai doktora.
Visi cilvēki ir vai nu vīrieši vai sievietes vai cilvēki. Man liekas - es neesmu. Mea culpa, mea culpa... |
|
|
| Spogulis |
[May. 17th, 2007|06:00 pm] |
Dažreiz tā sajūta atnāk smaga, bagātīga un spēja nudien kā (es atvainojos) atkritumu maiss, kuru izber atkritumu urnā - tā, ka cilvēks ir kā pastāvīgi grūstoša māja, pils (he, he), sistēma. Un tad tam otram no spoguļa otras puses nākas krietni strādāt, saņemties no sirds, papūlēties, krist histērijā. Es varbūt pārspīlēju - histērijā krist gluži nevajag, tomēr afekts ir, sirds dauzās. Un nedot tik daudz visādus ekskjūzus un pardonus - my spine is just a wire - kā es to ikdienā daru.
Diskleimeris: protams, kāds jau var teikt, ka ir labi noslīkt dekadencē kā ar lavandu iesmaržinātā vannā, bet, nu tomēr, tomēr. |
|
|
| dzīve pilī |
[May. 12th, 2007|02:42 pm] |
Un tā nu es stāvēju Matīsa tirgus vidū, ar savu nobrāzto celi, tīkliņzeķubiksēm, somu ar lielajām sprādzēm, nenoņemto vakardienas kosmētiku un matiem, nemazgātiem, savāktiem zirgastē, kas plīvoja un krita man sejā.
Likās, ļoti gribas dzīvot - ne tādā ziņā, ka gribas, lai gribētos, bet tādā, ka gribas, jo patīk. Un mīlēt.
Iegriezos lampu veikalā uz Brīvības ielas un noskatīju lampu virtuvei tumši sarkanā krāsā. Par to veikalu iedomājos tāpēc, ka kāds cibā, šķiet, silvija, bija ierakstījis, ka tāds veikals ir.
Pie Dailes teātra bija bērni un kaut kāda jocīga gleznu izstāde. Es domāju - katra lieta ir tādas kā durvis, kas paveras uz citu telpu vai citām durvīm, tāds kā portāls uz ko apskatoties var nokļūt citur. Tāda kā blakusesošas dzīves apjausma - kaimiņu dzīve, sievietes dzīve, mātes rokassomiņa, kāpņutelpa. Man vislabāk patika glezna, kur bija meitene zaļā kleitā, kas pie izlietnes ķemmē matus.
Un vēl es domāju, ka ir jau visa šī neglītā estētika, bet tās tomēr ir tik daudz. Un reizēm ienāk prātā, ka tad, ja cilvēks skatās uz skaistākām lietām viņš arī veidojas skaistāks.
Nopirku neaizmirstules, ieliku vāzē. Varbūt tās būs tādā pašā krāsā kā zilums man uz kājas - vakardien Skaņu Mežā izdevās nokrist uz skaņu taciņas. Es gan par to sajutos bēdīgi, jo iedomājos, ka visi mani paziņas, kas to redzēja padomās, ka biju briesmīgi piedzērusies - un tāds kritiens taču ir daudz apkaunojošāks tad, kad cilvēks ir piedzēries, nevis kad nav. Lai gan nevajadzētu vispār domāt kauna terminos. |
|
|
| sms |
[May. 7th, 2007|10:40 am] |
No rīta, braucot trolejbusā, man blakus sēdēja vīrietis (likās aptuveni četrdesmit gadu vecs, bet varbūt to es izdomāju), viņam bija saulesbrilles un mati pārlieku saziezti ar želeju - tā, ka tie bija salipuši mazākās šķipsnās. Viņš izskatījās uzpucējies.
Vēl interesantāks viņš palika tad, kad izvilka mobilo telefonu un sāka tajā rakstīt garu īsziņu. Sagribējās zināt, ko viņš raksta (ja nu salkanu mīlestības vēstuli, kas ož pēc vīriešu odekolona, varbūt partnerim darba darīšanās), mēģināju ieskatīties, taču nevarēju redzēt - pat to vai tas ir krievu vai latviešu valodā; vienīgi skropastas starp saulesbrillēm un vaigu.
Kāpjot ārā savā pieturā, viņš jau bija pavisam parasts vīrietis - tikpat kā neredzams un nejūtams, bet tāpat gribējās paskatīties - kā uz kaut ko, uz ko biju gribējusi paskatīties.
Saņēmu īsziņu arī no mammas. Viņa pašlaik ir ceļojumā Londonā un Parīzē. Es rūpējos par kaķi. Vai kaķis neesot skumjš? Nē, nav viss. Toties tīko dzert svaigu ūdeni no atvērta krāna un saņem vairāk barības kā norādīts. Vakar man apnika ķeskāties ar ūdeni un kad kaķis bija ielēcis vannā, lai to dabūtu, izdarīju tā, lai viņam nedaudz uzlīst uz kājām.
Paesot kopā ar kaķi apmēram stundu - ievērojot viņa vēlmes un vajadzības, parunājoties, iztīrot smiltis, ievērojot viņa trajektorijas, bija tāda sajūta (doma), ka tas ir apmēram gandrīz tā pat kā būt kopā ar otru cilvēku. Tiesa, lielāko daļu laika kaķis guļ sev iekārtotajā vietā. (Es zinu, ka tas nav nekas jauns, bet, lūk - šis punkts manu pieredzējumu gaitā gan.) |
|
|
| |
[Apr. 27th, 2007|12:31 am] |
| [ | Current Mood |
| | saviļņots | ] |
Debesis ir tumšizilas, smaržo, viss zeltains un medains. Es palecos, kad aiz muguras parkā brauc velosipēdisti. Cilvēki pie ūdens kurina ugunskurus, tusējas baros - vilkači, jo to salu taču nosauca par kaktu un kaktos tusējas tikai vilkači. Nekādi neizdevās satikties ar cilvēku ar kuru bija runāts satikties. Viens no tusētājiem man sekoja, tad es viņam paprasīju mobilo telefonu, izdarīju zvanu, viņš bija laipns un es bailīga.
Man dažreiz patiktu ja laiks ritētu lēni. So there is a time to cry.
Maigums un distance, es domāju, kādi pareizi vārdi. |
|
|
| pavasaris |
[Apr. 17th, 2007|07:04 pm] |
| [ | Current Mood |
| | springish | ] |
| [ | Current Music |
| | Trost "Trust Me" | ] |
Ejot no "Rimi" uz mājām un nesot savu pārtiku - blanšētus zemesriekstus un sidru Slapjais Suns ar ābolu - vaniļas garšu kādā vārtrūmē pamanīju ziedošu plūmju koku. Paspraucos garām apsardzei(siev.) ar sarkanbaltu šlakbaumu un grasījos jau noplūkt kādu zaru, kad pamanīju, ka sieviete pirms manis arī tēmē uz to pašu koku. Tikai, ne jau lai lauztu tā zarus (kā es), bet gan lai fotografētu. Pagaidīju, kad viņa beidz, pieplaku pie mūra un noplūcu vienu. Dzīvojot pilsētas centrā starp mūra ēkām un tik reti kur izejot pa brīvdienām varēju to arī nepamanīt. |
|
|
| smaržu pārdzīvojums |
[Feb. 22nd, 2007|08:57 pm] |
Pamēģināju smaržūdeni Ambre no L`Occitane. Nedomāju, ka dzintars kādreiz ir īpaši paticis... Visas šīs smagās smaržas - muskuss, pačūlija... Bet tagad, tagad! ai.. es varētu sēdēt kā narkomāns ostot sev rociņu, tā ir tik dziļa, tik salda, tik harmonizējoša un bezgala silta. Ļoti, ļoti patīkama.
It īpaši tagad, kad ārā ziema un dažkārt uzmācas nervozitāte. |
|
|
| vārnas |
[Feb. 13th, 2007|10:49 am] |
Ilgi nespēju aizmigt, nakts vidū cēlos no gultas, aizgāju līdz virtuvei, apsēdos uz soliņa. Ārā sasnidzis sniegs, koku zaros vārnas, pavisam savādākas kā esam pieraduši redzēt ikdienā, nekustīgas un klusas, tās atgādina lielus augļus.
Mežrozīšu augļus, piemēram.
Vispār man labāk patīk vasara, kad pa atvērtu logu ienāk kaiju klaigas - liekas romantiskāk.
Pēc tam atkal mēģināju aizmigt. Izdomāju speciālu elpošanas tehniku, tomēr nepalīdzēja. Iedomājos par tiesnesi Šrēberu un compulsive thinking; labāk compulsive nekā nekāda.
Visbeidzot aizmigu.
Redzēju sapni - gandrīz lucid.
Kurpes tajā man bija baltas un šņorējamas, man ir aizdomas, ka tās bija kaut kādas Hermesa kurpes. |
|
|
| kindness of M. |
[Feb. 5th, 2007|09:37 am] |
Kā tas ir
Kad no rīta
Tev stāsta stāstus
Bet Tu neesi lūdzis
Kopā ar ledainu jogurtu
Veseliem ķiršiem
Un karstu kafiju
Par cilvēkiem, kas steidzas uz darbu
Tik ļoti
Ka steigā griež zobus
Bet jeybogu kā gribētos vēl gulēt
Un miegā aplaizīt brūces
Kuras varbūt varētu būt |
|
|
| dzejolis |
[Jan. 17th, 2007|12:15 pm] |
| [ | Current Mood |
| | fun | ] |
| [ | Current Music |
| | Fields of the Nephilim "New Gold Dawn" | ] |
a little love poem
Tavi plakstiņi
Ir dzeltenzaļi krokodili
Kas rotājas saulē
Tu smaidi tik jauki
Bet melnie ūdeņi aiz tiem
Gulst dzelmē aizvien auksti
Izlasīju avatar dzejoli un, lūk, domājot par lietām apkārt, šodien un vakar, uzrakstīju/-ās, tāpat vien.:) |
|
|
| fetish |
[Dec. 22nd, 2006|10:18 am] |
Skatījos kā viņš met lokus, riņķodams ar velosipēdu, un tad pazūd, atstādams aiz sevis tukšumu, bet es skatījos tukšumā, visa aina tajā bija vibrējoši mainīgi tāda pati, sajūta - kā lietojot narkotikas, kad tev ir labi, varbūt tikai vēl labāk.
Biju ģērbusies melnā un apsēdusies uz kādu trepju vai strūklakas malas, kā sfinksa vai čūska vai cita skulptūra, ar interesi noliekusies uz priekšu. Divas meitenes blakus, viena paresna, sprogainiem matiem, bija sazīmējušas manu vēlmes objektu un norādīja uz to. Atbildēju viņām melojot, ka, nē, šo cilvēku nemīlu un man ar viņu nav nekāda sakara vairāk kā vien mirklīga, garlaikota interese.
Tāds sapnis. |
|
|