|
Jun. 5th, 2007|02:04 pm |
Šodien laikam es labprāt gulšņātu, virinātu plakstus savas istabas nekārtībā - par nekārtību saka - tā esot nomierinoša. Atceros, mamma bērnībā stāstīja par citām mammām - ir tādas, kuras nevis darbojoties, bet visu laiku guļot. Varbūt viņas ir dzērušas vai viņām kaut kas sāp. Man bija pazīstama meitene Lelde, man viņa patika, viņai piemita tāds pavulgārs skaistums, pilnīgas lūpas un viņai arī bija tāda gulošā mamma. Vienreiz mēs iegājām pie viņas dzīvoklī, tur bija tumšs kā tāda dārgumu lāde, es neko neredzēju, tikai kaut kādus zaļumus ārā pa logu - kokus - un istabā, gultā, kāds gulēja.
Bet, es visdrīzāk negulšņāšu, varbūt tāpēc, ka negribēsies un arī tāpēc, ka liksies - jāieiet vannā, jāizvelk augstpapēži no coca-colas, jāpiesēžas pie loga, jāatglauda matu šķipsna, mīksta un brūna - jānopūšas, jāiedomājas par visām tām lietām ko sevī un savā dzīvē vajadzētu uzlabot. Darīt vai nedarīt. Ek. |
|