| vakara raidījums |
[Nov. 17th, 2006|10:12 am] |
Vakar, filosofu dienā, klausījos radio raidījumu par doto tēmu - filosofiju. Visvairāk man tajā iepatikās dziesma par mušu, tā bija krieviski, pārtulkoju - aptuveni tāda:
""Muša ir sērgas* cēlonis",
Man teica viens čuvaks
Muša ir sērgas cēlonis
Man teica viens čuvaks
"Nē", es viņam atbildēju
"Sērgas cēlonis esi Tu""
"Muša ir spīdīga, trekna, apaļa kā praņjiks, abpusēja**" utt. Tāda regeja dziesma. Bija vēl dažas dziesmas un jauk/tr-i momenti. Es, savukārt, biju dīvāns, mīksts un ar spilveniem.
*zaraza
** oborotnaja iz dvuh storon |
|
|
| V. Empire |
[Nov. 14th, 2006|10:15 am] |
Starp tumši pielijušiem, drēgniem mežiem, mitrām ieplakām un augstiem kalniem, biezoknī, aizaugušā kazenājiem un neizbrienamiem brikšņiem ir viņi divi. Viņa seja ir pavērsta pret debesīm un balss gļotaini guldzoša un dobja, jo viņš runā caur asinīm, kuras ir pierijies. Viņas balss ir fejas vai sirēnas balss, aicinoša un stindzinoša vienlaikus, vēja brāzma koku lapotnēs.
Viņš ir nometies uz ceļiem un viņa guļ blakus, baltās kleitas mala mirkst zemē, redzamas ķermeņa līnijas: pēdas, viena roka, vēders. |
|
|
| tumšās alejas |
[Nov. 2nd, 2006|10:31 am] |
| [ | Current Mood |
| | cheerful | ] |
| [ | Current Music |
| | Current93 "Swastikas for Noddy" | ] |
Ceru, ka manam kolēģim pārāk netraucē D.Tibets, kurš bļaustās: "A maiden will I die!" griezīgā balsī, mani toties priecē pirmais sniegs, brokastīs bija kartupeļu plācenītis ar sēnēm un tēja ar pienu, apsārtuši pirksti un vaigu gali, manā dzīvē ir arī kaut kas eksistenciāls - I`m fucking paranoid and ... yea ... I think that main thing is love (atbildot alejai). |
|
|
| |
[Oct. 26th, 2006|10:17 am] |
| [ | Current Mood |
| | good | ] |
| [ | Current Music |
| | Arcana "Cantar de Procella" | ] |
Es gribētu būt kaut kur, siltā un sausā gultā, plakstiņš - violets un pavilkts uz augšu, rozā maigā lente ap acs ābolu, naktskrekls melns un no atlasa, tavi pirksti uz manas muguras. Varētu iebāzt degunu palaga krokās vai starp spilveniem. Es pat nezinu kādas izskatās tavas krūtis, kā būtu skatīties vienam otra sejā, varbūt gribētos šķaudīt. Tad es varētu piecelties, pa putekļainu grīdu aiziet līdz logam un paskatīties pa to laukā. Iziet pastaigāties, palasīt grāmatu.
Rozanovu, piemēram. |
|
|
| |
[Oct. 18th, 2006|11:53 am] |
| [ | Current Music |
| | Einsturzende Neubauten "Silence is Sexy" | ] |
Rīts ir ļoti skaists, aizgāju līdz pastam, veikaliņā blakus nopirku siltu kruasānu ar šķiņķi, man patīk skatīties arī uz tām lietām, kas mētājas zemē - tagad tie ir kastaņi, putnu spalvas un nobirušās lapas. Viegli ķņud nāsis to iekšpusē, kafija. |
|
|
| Hospitāļu iela |
[Oct. 15th, 2006|09:09 pm] |
Šodien apciemoju tēvu Hospitāļu ielā, viņš bija iznācis pastaigāties parkā un sacīja, ka manas kurpes klabot kā zaldātam. (Viņš gan lietoja kādu žūžinoši šušinošu krievu vārdu, ko neatceros.)
Patiešām, tām ir smaili papēži, kas bieži ieķeras ielas bruģī, toties apaļi, jauki purniņi un tie ir apkalti ar dzelzi, papēži.
Hospitāļu ielā ļoti skaisti, dzeltenas kļavu lapas, aprepējušas kolonnas, nobirušu apmetumu, un kaut kāda sarkan - rozā - violeti pļecka uz kāpnēm, domāju - vēmiens, izrādījās - nē. |
|
|
| vakar |
[Oct. 4th, 2006|09:51 am] |
| [ | Current Music |
| | the Legendary Pink Dots "Chemical Playschool" | ] |
Vakar man bija maiga āda, jo es biju vannā. Vakar man bija tīri mati, sasprogojušies lietū. Vakar veca alkoholiķe mums ar L. uzdāvināja samtenes. Droši vien no tuvējās puķu dobes. Par to viņa saņēma naudu mājupceļam, lai kur arī dzīvotu. L. ļoti daudz stāstīja, es klausījos un neteicu neko, jo man šķita, ka nav ko sacīt.
Pie strūklakas izšķīrāmies.
Satiku draugu. Viņš pavaicāja, ko es par viņu domājot. Nereti cilvēki agrāk vai vēlāk to jautā. Sacīju, ka viņš par saviem suņiem runā tādā pat manierē kā par sievietēm. Viņš teica, ka man bieži esot īpatnēja smarža, ka man vajadzētu biežāk mazgāties. Taču, tieši tas viņam arī patīkot. Ka es esot atrauta no pasaules un arī tas viņam patīkot.
Varbūt patiešām es esmu atrauta no pasaules un ienākusi no citas, jo vēl daži cilvēki to ir teikuši. Es varētu būt no kapsētas, tās vietas, kur marmora skulptūras pastāv līdzās vīstošajiem un pūstošajiem ziediem.
Būt no citas pasaules nav nekāds prieks - arī, tā ir eksistence, par ko allaž būs kāds, gatavs iemest ar akmeni līdz ko tevi pamanīs. |
|
|
| Japānis un krieviete |
[Sep. 22nd, 2006|10:11 am] |
Šorīt nemaz nenožēloju, ka aizbraucu uz darbu - lai arī bija nodoms palikt mājās. Iekāpu ne tajā trolejbusā, kurā parasti un tā atnācu līdz o(ri)ffice pa pavisam citu ceļu.
Trolejbusā man patika divi pasažieri un, viņus uzlūkojot, nezin kāpēc jautās prieks - tie bija japānis un krieviete.
Krieviete bija brūnām acīm, poniju un apaļiem gurniem, viņa smaidīja un klausījās mūziku no mobilā telefona.
Japānis, (ja tas bija japānis) sēdēja nolaistu skatienu uz rokām klēpī. Viņam bija uzvalks un klepus (tāpat kā man).
Tā nu mēs tur sēdējām, trijstūrī, krutākie trolejbusā.
Citreiz ar šo pašu trolejbusu esmu aizbraukusi arī nepareizi. Toreiz, pēc skaistākās nakts nedēļā. Nebija pat ar ko samaksāt.
Šefs izvesļojies. |
|
|
| |
[Sep. 15th, 2006|10:59 am] |
No rīta pamodos agri. Zeķes cauras. Pirmais, ko darīju - ilgi skatījos spogulī, M. gulēja turpat uz grīdas. Man ļoti patīk rīti un gaisma. Ziemās, ja izvēlos sēdēt kādā kafejnīcā, atrodu tādu, kam lieli logi.
"Paradīze ir gaisma, dzīve uz zemes - tumsa."
Satiku L. un iepazinos ar N., pasēdējām kapos un pēc tam pie dīķīša. Viss bija mirdzošs, zeltains un saules pieliets - ūdens, vītola lapas, šampanietis, ko izdzērām. N. iemeta pudeli dīķītī. Kaut kāda sieviete bija atstājusi savu maisiņu uz soliņa un baidījās tam pienākt klāt. Tad aizgāju uz tramvaju, bet L. un N. atpakaļ uz slimnīcu.
Nogurusi atnācu pie M., mazliet parunājāmies par kino un gājām gulēt, apmainīju gabaliņu Gaskoņas terīnes pret "Elli", citāts arī no turienes. |
|
|
| Šito es noteikti vēlāk izdzēsīšu, bet...* |
[Sep. 13th, 2006|09:25 am] |
| [ | Current Mood |
| | sick | ] |
| [ | Current Music |
| | Sibelian "The Sin Eater" | ] |
Ja es būtu ābols, tad nokristu no koka un sasistos, iegūtu zilumus un skrambas, tumšā tinte zīlītēs izplūstu un atdzīvinātu acis, atsistu galvu pret asfaltu, saļimtu, pakluptu.
Cilvēki var apēst savas asaras un sāpes, tad tās kļūst par miesu, kurā ieaugt un ar ko aizaugt. Pēc tam skatīties uz pasauli no tās kā nama - ar acīm. Reiz divi mani paziņas čatā apsprieda resnumu - resnie esot nepatīkami, flegmatiski, mazāk jūtīgi. Cits mans paziņa, vēzis**, nesen bija visai aptaukojies, tomēr viņam vēl aizvien bija tās pašas acis, kas agrāk, vienas no izteiksmīgākajām un skaistākajām, ko jelkad esmu redzējusi.
Vēl kāds cits cilvēks, toreiz būdams bērns, apēda karbonādēs savu draugu, dzīvnieku. Pirms tam ilgi raudājis pie upes.
Tas, protams, nav vienīgais, ko es varu pateikt par miesu, tikai viens tās modus vivendi.
* špikots no bonhomme
**horoskops |
|
|
| |
[Sep. 1st, 2006|10:09 am] |
| [ | Current Music |
| | Current93 "Of Ruine of some Blazing Starre" | ] |
Es Tevi gaidītu uz aitādas tukša kamīna priekšā. Kaila un embrija pozā spēlētos ar āboliem. Istaba būtu nekurināta, slīpu saules staru pilna un pirmais, ko es ieraudzītu Tev ienākot, būtu Tavas kurpes un zeme uz tām. |
|
|
| Underworld |
[Aug. 25th, 2006|12:44 pm] |
| [ | Current Mood |
| | good | ] |
| [ | Current Music |
| | Die Form "Inhuman" | ] |
Vakar noskatījos filmu par vampīru cīņu ar vilkačiem. Man tā patika. Piemēram, uzzināju, ka tur - filmā - vampīri un vilkači cēlušies no kopēja senča, kas izdzīvojis mēra laikā, nāves spēku pārvēršot dzīvības spēkā. Viņa divus dēlus sakodoši sikspārnis un vilks, un tā radušās vampīru un vilkaču ciltis.
Vampīri, protams, bija organizēti un izsmalcināti, kamēr vilkači - bestiāli plēsoņas. Apmēram tā kā cietsirdības divas puses, cik nu tās divas.
Filmas gaitā izrādījās, ka vilkači savulaik bijuši vampīru vergi un nemaz nav tik ļauni, bet pat ar visai cēlu dvēseli un Jūtām, piemēram, Luciāns, galvenais vilkacis. Luciāns man patika, lai arī iekritušām acīm, nevesīgi bālu ādu un gariem, taukainiem matiem.
Nav jau tā, ka man tikai patīk filmas a`la "Undreworld", vampīri labāk par vilkačiem, luciāni utt. (patikt var daudzas lietas), tuvākajā laikā ceru noskatīties divas par Prustu, bet šodien varētu nopirkt zeķes, sieru, vīnu un iet ciemos.
Kabelis arī jāpērk. |
|
|
| |
[Aug. 23rd, 2006|03:38 pm] |
|
Vēl man šodien visu laiku nāk prātā attēls, kas ir dibens. Ļoti skaists, daļa no muguras. Viņai ir pabalējusi kleita krāsā starp ceriņu un pelnu. Varbūt viņai ir biksītes - melnas, spožas, atlasa un tās ir kaut kur kaut kā starp kājām. Viņa stāv pie cementa sienas un mati viņai ir gari, pelnu blondi. |
|
|
| Pusdienas uz terases |
[Aug. 23rd, 2006|02:12 pm] |
| [ | Current Mood |
| | tired, good | ] |
| [ | Current Music |
| | radio | ] |
Vakar ēdu ļoti garšīgu šampinjonu zupiņu, bet šodien ielaidu lūpas mīkstās, siltās krabju spīlēs.
Ēst ir labi, ja ir jēga dzīvot, jo tad ir prieks barot savu ķermeni, ēst labi ir arī pretējā gadījumā, kad jēgas nav, jo tad ēdiens sagādā patiku pie kā turēties. Tukšās dienas mēs nereti aizpildām meklējot labāku ēdienu, mūziku, apģērbu, dažādus fetišisma (man laikam patīk šis vārds) priekšmetus, lai nav garlaicīgi. Izsmalcināmies, tā mēs pavadām savas tukšās dienas. |
|
|
| Šīs dienas citāts |
[Aug. 21st, 2006|09:17 pm] |
"I pray that all the poppies they...
They will just fade away, but fields of poppies they remain."
/Rozz Williams/
Mazliet padomāju par sāpēm, emocionālajām brūcēm un rētām, kas ir kā ievainojums dzimumorgānos, ko kauns kādam rādīt.
"Every deadly flower hides its light inside of shame", vakar izdzēru glāzīti vīna un sāpes kļuva mazākas. Sarkanais vīns man asociējās ar rozēm un magonēm. Varbūt tam izdevās kaut ko pavērt manās smadzenēs. Es domāju par maniakiem ar zeķi galvā, kā tas būtu, ja tā būtu sieviešu zeķe ar mežģīņu maliņu. Teiksim, melna un tā norādītu uz maniaka kaismīgo fetišismu un to, kur viņa galva patiesībā atrodas.
Kājā. |
|
|
| Pink eyes pictures |
[Aug. 14th, 2006|09:55 am] |
| [ | Current Mood |
| | ok | ] |
| [ | Current Music |
| | The Legendary Pink Dots | ] |
Reiz biju Briseles mākslas muzejā, muzejs bija liels, gleznu daudz, mēs, protams, nogurām un izklīdām. Dažas no tām joprojām atceros.
Piemēram, kaut kas no gotiskā perioda vai agrāk, Jēzus pie krusta, tievām kājām un milzīgām pēdām kā pleznām, visapkārt knaibles un citi moku rīki. Burvīgas zīda audumu nianses. Karaliska pieņemšana un ķermenis ar nocirstu galvu netālu no troņa. Milzīgs nodīrāts satīrs. Klusās dabas brūnganos toņos. Atbaidoši resnas un sārtvaidzīgas flāmu ģimenes portrets tuklām, zilām acīm. Mežģīnes.
Bet vislabākā no visām bija Lukrēcija. Man patika viņas plakstiņi - uztūkuši un rozā it kā viņa būtu raudājusi visu nakti. Ābeļziedu plakstiņi. Cūkas acs plakstiņi.
Dažreiz man ir tādi paši. Ārā atkal satumst un līst, tas ir patīkami. Vakarnakt aizvēru acis un redzēju sapni, tur bija ļoti daudz zaļā - vīnstīgas, un es tīrīju, tīrīju, tīrīju aizsmērētus, lielus logus. |
|
|
| |
[Aug. 5th, 2006|08:52 pm] |
Priedes, plīvojošs aizkars.
Atvēru grāmatu, atslīgu uz gultas, stāsts saucās "Intim" - krievu valodā - pirmais teikums - "Lulū gulēja
kaila, jo viņai nepatika...", tālāk palasīt vairs nevarēju, tik daudz, aleja lasīja grāmatu uz verandas, "Asins uz ābola", par homoseksuālu brāli, māsu ar pārāk mazām krūtīm, māti, kas gandrīz izdarīja pašnāvību pēc tam, kad tēvs kritizēja viņas spageti, porno ar dakšiņām utt. Visiem personāžiem bibliski vārdi. Nē, tas bija skaisti un literatūra laba. Un man bija sajūta, it kā es nebūtu lasījusi nevienu grāmatu...gadiem.
Tēja, domu vīzijas un sapņi.
Nopirku kaut ko garšīgu vakariņām.
Mani draugi mani kaut kā silda..., es vēlētos, kaut es spētu tā sildīt viņus. |
|
|
| Kafejnīca "Pēterburga" |
[Jul. 29th, 2006|07:03 pm] |
| [ | Current Mood |
| | soft summer twighlight | ] |
| [ | Current Music |
| | different noises | ] |
Vakar satikos ar I. un mēs aizgājām uz kafejnīcu "Pēterburga" netālu - Jūgenda rajonā. Cauri zaļajām koku lapām vīdēja kafejnīcas zaļie saules sargi, arī interjers bija zaļš. Pasūtījām dzērienus. Runājām par alkoholismu, delīriju un zoopsiju. Garām pagāja pelēks kaķis izcilnām lāpstiņām.
Pāris pie blakusgaldiņa - smalciņa krieviete baltā kostīmā un mazs vīrelis risināja sarunas par citām - okultām tēmām. (Mēs noklausījāmies.)
Apreibinājāmies arī pie manis. Uz brītiņu iegriezās A. Vienojāmies ar I., ka notiekošais atgādina iestudējumu, teātri.
Šodien esmu nogurusi. Tā kā skumji. Guļu gultā un skatos uz jocīgu tumši zili violetu puķi pie spoguļa. Neko negribas, ir dažas minūtes, kad pat negribas uzlabot dzīvi, lai kāda tā arī (patreiz) nebūtu (to es atkal izlasīju pie hestia).
Vakarā varbūt kaut ko. |
|
|
| + |
[Jul. 17th, 2006|01:57 pm] |
|
Šodien darbā dabūju puķes - lillijas, īrisus un krizantēmas, visas baltas & garas. |
|
|
| Cafe Flesh |
[Jul. 14th, 2006|09:59 am] |
| [ | Current Mood |
| | ok | ] |
| [ | Current Music |
| | Totenlieder & O Paradis "Sin" | ] |
Biju kopā ar A., dzērām Latte, viņa daudz stāstīja par Turciju un turku vīriešiem, no kā bija atgriezusies. Viņa ir mana draudzene, lai gan vēl aizvien viegli krīt uz nerviem, jo, piemēram, par ātru runā un ēd. Dažkārt esmu skumjāka un vērojošāka, tomēr tai pat laikā mēs esam tik līdzīgas savos vēlmju sarakstos, izklaidēs, vēlmē uz/izlaizīt eksistenci kā heresu no vagīnas (šāda opcija bija publicēta kaut kad cibā), kā eļļu no dzelzsceļa sliedēm. Mums arīdzan ir kopīgi piedzīvojumi, pagātne.
A. baidās, ka viņas mīļotais varētu nomirt. Principā, tas ir pamatoti (nē, nav). Arī es kādreiz tā baidījos, varbūt mazāk pamatoti, tomēr tas bija cilvēks, kurš uzvedās tā, ka viegli varēja tikt sasists.
Un tagad.
Tagad man nav nekā.
Varbūt.
Iespēja klausīties mūziku, sapņot, domāt par perfekciju, iet uz kafe, pabeigt bakalaura darbu un izlasīt Anrī Barbisa "Elli", ja pacentīšos to dabūt. |
|
|