| Kafejnīca "Daiga" |
[Jun. 29th, 2006|03:42 pm] |
"Daiga" atrodas Lomonosova ielā netālu no Latgales priekšpilsētas VID (Valsts ieņēmumu dienesta), tā nedaudz atgādina padomju stila "stalovuju", tomēr ir ar lieliem logiem, aiz kuriem zied jasmīni. Šajā vietā izdzēru tēju ar medu.
Konstatēju, ka kaut kas tajā visā man patīk.
Noskaņojums bija labs, tāda "būt pasaulē" sajūta.
Trolejbusā gadījās ļoti laipna konduktore garā, zaļā vestē ar mušmirēm. Viņa brīdināja no citas tantes: "Šim cilvēkam nevajag pieskarties!". Patiešām, sievietei bija varens vokāls pa visu trolejbusu, nikns un skaidrs, lai gan es nesapratu ne vārda. Nodomāju, ka viņa varētu uzstāties ar deklamācijām kādā festā.
Vēl es ievēroju ponijmeiteni. Poniju viņa atgādināja dēļ frizūras un platformām ar lentēm un milzīgiem pušķiem pie potītēm. Ar smaržām, kuras varēja just krietni aiz viņas.
Burvīgi smaržo liepas.
Rādās, ka šodien varētu būt jauka diena un man nemaz nebūs skumji. |
|
|
| pa punktiem |
[Jun. 28th, 2006|11:08 am] |
| [ | Current Music |
| | Massive Attack "Mezzanine" | ] |
Rakstīšu pa punktiem kā to dara beauty:
1.Pašlaik man visvairāk gribētos kaut kur ieritināties, kādos baltos palagos vietā, kas būtu tīra un labi vēdināta. Maza vēlme pēc mazliet nāves, ja ļauts koķetēt. Jo kā lai citādi apzīmē stāvokli, kad gribas no visa atdalīties un aiziet miegā vai sapņos? (Labi - es to saukšu par attīrīšanos.)
Smaržot pēc rozēm. Braucot atpakaļ pa miglaino ceļu no Jāņiem, mēs ieslēdzām radio. Patīkama krievu vīrieša balss vēstīja par meditāciju. Iedomājaties, ka Jūsu Sirds ir roze. Ka tā atveras. Iedomājaties - jūsu ķermenis...
2.Vakardiena. Biju uz filmu, rakstīju vēstuli draugam, apreibinājos un pa ceļam uz mājām radās ēstgriba. Iegādājos McDonald`s čīzburgeru un frī. Čīzburgeru apēdu uzreiz, bet kartupelīšus nesu uz mājām, paciņu piespiestu kreisajai krūtij un jutu kā tie silda. Policists, kas bija iznācis uz ielas piedāvāja man kafiju. Pateicos, kafiju pieņēmu un turpināju ceļu. Aplēju ar to labo krūti. Atkal silts.
3.Domāju par to, ka negribētos kļūt paviršai un seklai. Tā vietā būtu labi iegūt kaut ko izsmalcinātu, studēt, izvēlēties, pārzināt, strādāt ar sevi, prasīt arī nedaudz disciplīnas, attīstības. Atrast savu Citu - šoreiz lietu, nodarbi, kas varētu pamatoti pretendēt nostiprināt manu pašpārliecību.
4.Tuvākajā laikā būtu jauki noskatīties divas pasaku filmas - Silent Hill un Pirates of the Caribbean 2. SH bestiāriju apskatīju jau vakar, bet Pirates - vienkārši skaista filma ar piedzīvojumiem.
Gandrīz vēlmju saraksts. |
|
|
| |
[Jun. 15th, 2006|04:21 pm] |
| [ | Current Mood |
| | nice | ] |
| [ | Current Music |
| | Legendary Pink Dots "Chemical Playschool" | ] |
Zinu, ko darīšu. Nopirkšu lielu, gaišzilu īrisu, piebriedušiem pumpuriem, ielikšu to mājas vāzē un skatīšos kā tas plaukst. |
|
|
| Francijas atmiņas |
[Jun. 4th, 2006|11:57 am] |
Pašlaik man ir nedaudz skumji. Atcerējos Franciju, uz ko uzvedināja sadaļa martcore cibā ar nosaukumu das Klinik.
Francijā biju pagājušajā vasarā. Parīzē, Šatū priekšpilsētā. Man bija baltas sandales un sarkani lakoti kāju nagi. Iespējams, ka man ir sagriezta redze, ja jau es vēroju tādus sīkumus, bet gan jau, ka ne... - (Arī tagad man ir sarkani nagi un sandales, kam aizlūzusi zole, uz papēža ir noberzums un tulzna.)
Atceros novakari, kad sēdēju uz trepītēm pie mājas, kur dzīvojām, bija karsts un tikko nolijis lietus. Laiks bija gaišs, krēslains, silts un valgs. Visapkārt zaļoja: koki, zāle, apstādījumi un ziedēja: rozes, rozes... - rožu ziedlapiņas uz asfalta, uz trepītēm - maigrozā, aprikožu krāsā (kā manas kleitas svītras toreiz) un tumši sārtas kā vīns un sakaltušas asinis. Varbūt biju apreibinājusies, varbūt nē.
Netālu bija novietots parks ar dīķi. Tur mēs satikām mutantu (laikam arī tā to var saukt) sievieti pirmajā dienā, kad ieradāmies. Tuvumā ir psihiatriskā klīnika. Šarantona, ja nemaldos, kurā, ja nemaldos, savulaik uzturējās marķīzs.
Mājās, kur mēs dzīvojām bija daudz labas mūzikas. Industriālā.
Viens no diskiem plauktā saucās "Clinic: the End of the Line". Tajā bija daudz attēlu un dažas trīsrides. Un kaut kas ļoti skumjš. Pie kam (atruna) - šādai asociāciju plūsmai nav nekāda sakara ar to sievieti parkā, nosaukums rezonē ar pavisam citām cilvēciskām (t.i. cilvēku) sajūtām.
Laikam tas viss par raudāšanu. Nē, par stāvokli. A swift moment captured.
Jebkurš punkts ir punkts līnijā. Tomēr. |
|
|
| Sviests |
[May. 18th, 2006|09:52 am] |
Man mājās vāzē ir puķes, kuras sauc par buļļapierēm un vēl ir puķes, kuras sauc par runča pautiņiem. Es atceros, ka kādreiz "buļļapieres" saucu par "sviesta pikām" un domāju, ka "runča pautiņi" ir "bitenes".
Nu jā, botānika, vai?
P.S. Toties rokassomiņā man ir Ipomeja. |
|
|
| Grāmata, ko pašlaik lasu |
[May. 9th, 2006|02:32 pm] |
| [ | Current Mood |
| | curious | ] |
| [ | Current Music |
| | Einsturzende Neaubauten "Ende Neu" | ] |
Pašlaik lasu zviedru rakstnieka Pēra Ulova Enkvista darbu "Grāmata par Blānšu un Mariju"
"Blānšu Vitmenu savulaik ievietoja Salpetrjēras slimnīcā Parīzē. Viņas ārsts bija pasaulslavenais Žans Martēns Šarko, kurš ar histēriju sirgstošu sieviešu ārstēšanā izmantoja hipnozi. Blānša kļuva par viņa iemīļoto un karsti iekāroto pacienti. Kad Šarko nomira, Blānša izveseļojās.
Vēlāk Blānša sāka strādāt par asistenti pie Nobela prēmijas laureātes un rādija atklājējas Marijas Kirī. Viņas sadraudzējās un Blānša dzīvoja līdzi Marijas pēdējai katastrofālajai mīlestībai. Blānša nomira 1913. gadā radioaktīvā starojuma smagi skarta."
/no grāmatas anotācijas/
"Šarko nedrīkstēja viņai pieskarties, viņa to atļāva tikai izrādēs, kad visi bija klāt. Taču tad viņš izvēlējās ļaut to darīt asistentiem. Reiz viņš bija sācis raudāt, tomēr saņēmies, un pēc tam viņiem izdevās pavisam veiksmīga izrāde."
/citāts no grāmatas/
"(...)bailes - ir bailes dabūt kaut ko pārāk daudz, pārāk cieši pietuvoties objektam.(...)"
Mladens Dolars "No pirmā skatiena","Mīlestības vēstures/stāsti: Lakāns un Spinoza"
Interesanti, ka šāds mīlestības veids, kur satikšanās, saplūsme ar mīļoto, bauda tiek atlikta, novilcināta savulaik - viduslaikos - tika īpaši praktizēts un izkopts. Angliski to sauc "courtly love", latviski to varētu tulkot kā bruņiniecisko mīlestību,proti, attiecības starp bruņinieku un Daiļo Dāmu.
"Courtly love" dažkārt tiek traktēta kā pagāniski sakņota alternatīva reliģijai un Dievam. Dieva vietā tiek nostatīta sieviete.
Mīlētāja lomu nereti ieņēma arī sievietes.
Mūsdienās dažādos tekstos "courtly love" mēdz saistīt ar fetišismu un mazohismu (saprotot to nevis kā parasti, bet īpaši konceptualizējot).
Lūk tādas teorētiskas pārdomas manī rosināja grāmata par Blānšas un Šarko mīlestību. Un vēl citas domas, jautājumi... par mīlestību...mazliet.. . |
|
|
| |
[May. 9th, 2006|09:36 am] |
"You will find me if you want me in the garden
unless it's pouring down with rain" |
|
|
| Never before at the Beauty of Spring |
[May. 5th, 2006|12:51 pm] |
Maijs ir brīnišķīgs. Un ja mēs kaut ko varam mācīties no dabas, tad varbūt to, ka šādā laikā nevajadzētu skumt. Ja vien tas ir iespējams.
Man toties ir bronhīts.
Es vēl joprojām mēdzu nosarkt nevietā.
Vakar izdzēru pudeli vīna, apreibinājos vēl mazliet un tad mēs aizgājām ēst.
Ārā.
Zied kļavas un Vērmanes dārza puķu tirgus ir ievērojams ar to, ka te puķes pārdod visu diennakti. Saka, šeit ("šeit" ir valsts) esot vienīgā vieta Eiropā, kur tā notiek.
Un tad mēs ēdām. Viņš tortilia ar dārzeņiem un es pankūkas ar Dour Blue siera mērci. O, tās bija brīnišķīgas, sevišķi mērce.
Runājāmies, nedaudz par W. Šmidu, ko nepieņem Gētes institūts, vairāk par ēdienu.
Un tad es aizgāju dusēt.
Līdz rītdienai.
Un vēl es esmu izlasījusi mazliet teksta "Paracelzs kā ārsts". |
|
|
| Saulespuķes |
[May. 2nd, 2006|03:41 pm] |
| [ | Current Mood |
| | enlighted | ] |
| [ | Current Music |
| | radio | ] |
Šis man īpaši patīk:
Helianthus annus
"For you I even be a sunflower
Do you hear my enlightening laughter?
another reason to cut off an ear"
Einsturzende Neubauten - "Blumen" - Tabula Rasa.
Just a perfect verse. |
|
|
| Pills |
[Apr. 25th, 2006|02:39 pm] |
Pašlaik man gribētos būt mājās, es būtu vienā veļā un džemperī sūnu zaļā krāsā no smalkas dzijas, man būtu arī zeķes, melnas ar mežģīni, pusgaras vai garas.
Un es sēdētu gultā un skatītos ārā pa logu.
Tieši tādā dienā kā šī.
Un kaut kas būtu labi.
Un kaut kas būtu tik laimīgi.
Mazo lietu dievs.
Vakar ar draugu mēs runājām par slimībām. Par to, vai cilvēks ir vai nav viņa slimība. Viņš tiecās uzskatīt, ka ir.
Tomēr es ceru, ka visas slimības aizplūdīs kā zilumi no ādas virsmas un pazudīs zem tās, ka tās izdzisīs, tāpat kā zilais zīmogs, ko triec ārsta roka. |
|
|
| Wakarvakar... |
[Apr. 18th, 2006|12:01 pm] |
| [ | Current Mood |
| | remisija | ] |
| [ | Current Music |
| | Estatic Fear "Somnium Obmutum" | ] |
Vakar tomēr gadījās samocīties.
Es domāju - būtu labi pēc iespējas mazāk domāt par sevi, ego. Vai kā tur. Un ejot gar baznīcu atkal atzīmēju, ka reliģijā ir daudz vērtīgu elementu - piemēram, apcere un meditācija. Ikonas vai svētbildes vērošana, kur svarīgi ir ne tikai tas, ko tu vēro, bet arī, ka tu vēro. Tajā brīdī cilvēks vairs nedomā par sevi, bet par Citu.
Vēl es klausījos mūziku un lūdzos, lai tā nepārtrūktu. Tā bija kā pielijis dārzs vasaras mēnesī - vai pirms negaisa - vietām slīgstošs smagos ziedos, smaržojošos, tvanojošos, slapjām ziedlapām, ļoti zaļu zāli un dzestru, valgu gaisu. Ak, nu man ļoti patika.
Kaut kas tikpat brīnišķīgs bija Polijas pēdējā karaļa dārzos Varšavā. Valgs gaiss, migla un pāvi. Birstoši kastaņa ziedi iekšpagalmos pār bruģētām trepēm.
Nu ja:
"Katrs, kas ir dzimis cenšas palikt kaut kādā veidā dzīvē šajā,
Jo stipri to saista šīs dzīves jaukumi saldie,
Bet tas, kas nav jutis mīlu un dzīvi, nav bijis dzīvs,
Kas tad kaiš, ja viņš vispār nebūtu dzimis?"
Apmēram tā Tits Lukrēcijs Kārs par lietu dabu.
Sabijos no tā, ka drīz es cietīšu (objektīvu iemeslu dēļ, ne tikai intersubjektīvu). Bet varbūt arī nē.
Baquet of flowers, anyway. |
|
|
| Brīvdienas |
[Apr. 10th, 2006|12:00 pm] |
| [ | Current Mood |
| | content | ] |
| [ | Current Music |
| | radio | ] |
Saule un vējš liegi glāstīja vaigu. Atglauda matus uz vienu pusi. Es pastaigājos pa īpašumu, šur tur uzlasīdama žagariņus ugunskuram. Mans mētelis plīvoja aiz manis. Uzsmēķēju ar skatu uz upi. Redzēju pirmo pavasara tauriņu. Dzeltenu.
Tas laikam nozīmē, ka man būs saulaina vasara.
Vai garlaicīga -
kas arī nav slikti, jo, kā raksta hestia savā žurnālā "garlaicība ir dzīves bohēma",un man šķiet, ka es zinu/saprotu, kas ar to jādomā.
A. ir neparasti uzmanīgi un maigi pirksti.
Ai, vispār daudz kā jauka. |
|
|
| darbdiena |
[Apr. 3rd, 2006|10:56 am] |
| [ | Current Mood |
| | okay | ] |
| [ | Current Music |
| | radio | ] |
Vakar satikos ar jauno kaimiņu. Viņš valkāja zilu, es zaļu un mēs kopīgi izdzērām pēcpusdienas tēju - absinta zaļā krāsā, ar medu. Viņa tasīte bija zili glazēta ar zelta rotājumiem, manējā - brūna ar tādu kā rokoko dāmu un kavalieru motīvu. Karotīšu nebija, tāpēc izmantojām viņa darbarīkus.
Šodien esmu darbā.
Kafija, apelsīns.
Apskatīju Foresta di Ferro attēlus. "Bulli E Puppe" (kopā ar Novy Svet) uz vāciņa ir tetovēts Jēzus kopā ar rozēm.
Var jau būt, ka man pieklibo ar gaumi, bet reizēm man patīk šādi salikumi, piemēram, kapsētās - zaļš (koki) + sarkans (rozes) + balts (kapu soliņš).
Sicīlijā bija pastkartes - ar Jēzu uz gaišzila fona. Viņam bija uz augšu pavērstas, pārgrieztas acis (laikam, kā teļam, kurus savā rančo mīlot kaut Mels Gibsons). Pastkarti varēja kustināt un - attiecīgi - Jēzus rādīja vai nu savas acis vai tikai baltus redzokļus. Mazliet jautri. Žēl, ka toreiz nenopirku.
(Jā, Lieldienas arī drīz būs). |
|
|
| Vakars ar pasaku un vēl... |
[Feb. 20th, 2006|01:29 pm] |
| [ | Current Mood |
| | calm | ] |
| [ | Current Music |
| | Contriva - If you had stayed... | ] |
Biju ciemos. Mēs skatījāmies "Labirintu", pīpējām viņas smalkās "Parliament" cigaretes un vērojām lēni krītošas sniegpārslas pret tumšajām debesīm, sastingušajiem, pelēkajiem kokiem un dzelteni izgaismoto ielu - pārsteidzošas un skaistas. Pēc tam turpinājām skatīties kino.
Vēl joprojām turpina snigt; ir gaišs un ir daudz savādāk un ir mierīgi, mājīgi un labi. |
|
|
| Ekstāze |
[Jan. 15th, 2006|03:57 am] |
|
Ir mūsu vārdi un siltais gaiss, ko mēs elpojam. Mēs. Pasaule un es. Es un pasaule. Vārdi mums ir iemācīti, tāpēc mēs pie tiem mēdzam apstāties, aizkavēties, tie kļūst par mūsu ķermeņa struktūru. Mūsu uzdevums ir tos pā... R-traukt. |
|
|