| Kafejnīca "Daiga" |
Jun. 29th, 2006|03:42 pm |
"Daiga" atrodas Lomonosova ielā netālu no Latgales priekšpilsētas VID (Valsts ieņēmumu dienesta), tā nedaudz atgādina padomju stila "stalovuju", tomēr ir ar lieliem logiem, aiz kuriem zied jasmīni. Šajā vietā izdzēru tēju ar medu.
Konstatēju, ka kaut kas tajā visā man patīk.
Noskaņojums bija labs, tāda "būt pasaulē" sajūta.
Trolejbusā gadījās ļoti laipna konduktore garā, zaļā vestē ar mušmirēm. Viņa brīdināja no citas tantes: "Šim cilvēkam nevajag pieskarties!". Patiešām, sievietei bija varens vokāls pa visu trolejbusu, nikns un skaidrs, lai gan es nesapratu ne vārda. Nodomāju, ka viņa varētu uzstāties ar deklamācijām kādā festā.
Vēl es ievēroju ponijmeiteni. Poniju viņa atgādināja dēļ frizūras un platformām ar lentēm un milzīgiem pušķiem pie potītēm. Ar smaržām, kuras varēja just krietni aiz viņas.
Burvīgi smaržo liepas.
Rādās, ka šodien varētu būt jauka diena un man nemaz nebūs skumji. |
|