| |
[Jun. 29th, 2008|11:06 pm] |
Izrādās, cara bērni savulaik dzīvojuši pusbadā, jo ēdienreižu regula paredzēja, ka vispirms ēd pieaugušie un viesi, turklāt, bērni drīkstēja atstāt galdu tikai pēc tam, kad to darīja tēvs.
"Ravenous, Nicholas once attacked the hollow gold cross filled with
beeswax which he had been given at baptism; embedded in the wax was a
tiny fragment of the true cross. "Nicky was so hungry that he opened
the cross and ate the contents — relic and all", recalled his sister
Olga". (Par Nikolaju II.) |
|
|
| Cafe flesh 2 |
[Jun. 22nd, 2008|09:21 pm] |
Klausos uz riņķi vienu no savām mīļākajām dziesmām - "Cafe Flesh" no Foresta di Ferro. Izrādās - ir arī filma ar tādu nosaukumu:
1982. gada "post-apocalyptic cult pornographic science fiction". Kazi` varbūt vērts kādreiz redzēt.
Dzeru dabīgi pussaldu itāļu sarkanvīnu ar Sniegbaltītei vai Jaunavai Marijai līdzīgu meiteni uz etiķetes, kaimiņš ieteica, pīpēju Captain Black, biju Krievijā.
Krēsla un dators. Kas tagad būs?
|
|
|
| |
[Jun. 3rd, 2008|11:42 pm] |
| [ | Current Music |
| | CocoRosie "La maison de mon reve" | ] |
Šorīt no rīta pamanīju pirmās maijrozes. Vai tējas rozes, atkal īsti nezinu kā viņas sauc. Vakarā pēc baseina kaimiņš pagatvoja, lūk, kādu brūvējumu: kumelīšu tēja, cukurs, saldais krējums. Saldi un garšīgi. Sēdēju pie atvērta loga, pīpēju cigaretīti, žāvēju matus. Kaimiņš taisa putukrējumu. Tad iemērcu pirkstu krējumā, lai pārbaudītu konsistenci (es palīdzēju taisīt). Turpinu žāvēt matus. Paēdām vakariņas, bija jauki.
Ir arī fabula, bet fabulas nerakstīšu, tā vienmēr nav labi un fabulas mēdz būt diezgan vienādas.
Un vēl, dažreiz mēs paņemam vārdus no cilvēkiem, kurus mīlam, tāpēc, ka viņi tos lieto. Tā, piemēram, "cigaretīte" oriģināli nemaz nav mans vārds. |
|
|
| ozoliņa |
[May. 29th, 2008|12:10 am] |
|
To skaisto, slaveno latviešu teātra aktrisi, kura spēlēja pirms daudziem gadiem, laikam, kad Smiļģis bija jauns un dzīvs, tādu lielām, melnām acīm gandrīz visās bildēs, un kura bija Spīdala Raiņa "Ugunī un Naktī" sauc taču Lilita Ozoliņa? Vai arī - es visu jaucu, jo internets uz šī vārda man rāda bildes ar tādu blondu kundzi?? |
|
|
| |
[May. 23rd, 2008|11:50 pm] |
| [ | Current Music |
| | last.fm radio | ] |
Velns, laikam last.fm radio par mani smejas. Sēžu, tulkoju savu gabaliņu un iedomājos par to sajūtu, kas dažreiz uznāk - to, ka neko nevar sajust. Blank. Tukšs. Tādās reizēs bieži labi aiziet gulēt, ja tas ir vakarā un tu esi viens. Uzdevu savam radio spēlēt "Coil" līdzīgos māksliniekus - un viņš man ko - "Constant Shallowness"/"Tunnel of Goats", ļoti īss treks ar tādiem smiekliņiem. Pat neieskroblēja, varbūt tas gabals bija garāks. Nu, bet neko. Viens no ikdienas smalkajiem tingel-tangeļiem, zvārgulīša skaņas. :) |
|
|
| |
[May. 9th, 2008|02:30 pm] |
|
Šito bildi es vienkārši gribēju te ielikt. Šīs ir labākās draudzenes. Vakar sēdēju vannā, dzēru plūmju sulu un iedomājos, ka gribas tomēr kaut ko pie/rakstīt.
|
|
|
| Catland: the art of Lois Wain |
[Feb. 29th, 2008|10:39 am] |
|
Ļoti jauki. Bet, šodien velk (vilka - jau to izdarīju) uz bimbāšanu.
Bet, te ir links par L.W.: http://www.lilitu.com/catland/
Starp citu, reiz G. sacīja par kaķiem - ka viņi tādi dzīvei nepiemēroti liekoties, lielām acīm skatoties uz pasauli. Interesanti. Mēs gan it kā zinām, ka ir piemēroti - re kā, rokas pa miskastēm un mitinās dzīvokļos. Bet, tāpat. Enjoy. |
|
|
| |
[Feb. 26th, 2008|10:22 am] |
| [ | Current Music |
| | Meshuggah "ObZen" | ] |
Vienreiz veikalā ieraudzīju krekliņu ar tādu zīmējumu, kas atgādināja grupas "Wolf Eyes" reklāmas plakātu, kad viņi te spēlēja. Tāds ar sejām, kādām trim un viņām pa virsu koki un kalni. Kaut kas tāds destruktīvs varbūt, noizīgs, zeme. Tāds rendžeru krekls, varbūt.
Ja rendžeris ir mazliet meža vecis. Īstenībā es gan nezinu. Un to jau tā arī nevar paskaidrot/vispārināt.
Joks jokam.
Nenopirku, jo bija dārgs un zils, un domāju - vai īsti vajag?
Toties - vakar ieraudzīju vienu citu - ar melni caurspīdīgu aizmuguri un sudraba Ganešu uz tās.
Tas tā, par drēbēm. Gribas kaut ko svaigu.
Buču, gaisu, koncertu, sniegpulkstenīšus. |
|
|
| |
[Feb. 14th, 2008|12:07 pm] |
|
Merilinam Mensonam, nupat izlasīju, esot žakete, kas izgatavota no diviem kopā saaugušiem jēriņiem! |
|
|
| urrā! |
[Dec. 24th, 2007|03:01 pm] |
|
Kādas divas trīs dienas ciba mani nelaida iekšā. Nelaida - tātad varbūt arī nevajadzēja.
Piecēlos vēlu, uzvārīju siltu pienu ar medu, pagaidām tāda sajūta, ka gribētos necelties no gultas un lasīt Veņičku, kurš man ir tikai aizdots (iedots) - bet, vienalga, ieskaitīju to savās svētku dāvaniņās (saņemt).
Blakus istabā spēlē klavieres.
Gribētos kādam novēlēt priecīgus svētkus. Pateikt.
Tad - priecīgus!
Te laikam ir vieta, kur to var labi izdarīt. Pēc tam es iešu ārā. |
|
|
| šīs dienas moto |
[Dec. 9th, 2007|05:02 pm] |
ir tikai 2 lietas par kurām tiešām ir vērts uztraukties - nāve un smaga slimība. Pārējās lietas ir garīgais mazohisms.(c)![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) 4evernotyours |
|
|
| |
[Dec. 8th, 2007|03:14 pm] |
 |
|
|
| |
[Dec. 4th, 2007|12:10 pm] |
Wakar uzzīmēju bildi - augšējais plakstiņš ar nimbu, apakšējais - zils, krūts sanāca violetāka nekā gribējās - gribējās caurspīdīgi sārtu, bet, to izlaboju - apakšā (tur, kur saules pinums) pakrāsojot nimba dzelteno. Krāsoju sienas. Šodien mazliet gribas būt ar purniņu pret gultu un personīgo sulaini. Komforta veids - lai ir kāds, kas ap(pa)čubina.
This is a sign that needs to be cuddled, aha. |
|
|
| Bataijs par Edgaru Lintonu |
[Nov. 17th, 2007|09:31 pm] |
|
"Viņš iziet uz kompromisiem, bet nezaudē bērna dabisko lepnumu." Lasu Bataija grāmatu skaistos, tumši zilos vākos ar zeltījumu, dažus teikumus pasvītroju ar zīmuli. Tāds tumši zils tērps ar mežģīnēm - kā grāmatas vāks - bija mugurā arī Žanam Fransuā de Moranžā filmā "Vilku brālība" un Edgaram Lintonam filmā "Kalnu Aukas" arī bija zils tērps un zilas acis (tikai gaiši). Man patīk tas par to bērna dabisko lepnumu.
Tā spēja saslieties, savākties, sarauties, aizvainoties, aizcirsties, savas taisnības apziņa, paštaisnums, pašcieņa, tāda duncīša turēšana azotē. Nesakiet, ka nekā tāda nav. |
|
|
| krēms |
[Nov. 15th, 2007|10:06 am] |
Man uz sejas smaržo passiflora. o, tas ir brīnišķīgi. |
|
|
| mesa |
[Nov. 11th, 2007|04:41 pm] |
Savulaik RL lasīju interviju ar Antona Sandora la Veja sievu. Viņš pats tad jau bija nomiris, bet viņa runāja par saviem un vīra uzskatiem. Sātaniskās mesas rituāls esot jāuztver kā psihodrāma, kas katalizējot cilvēkā emocijas un, kad notikusi, palīdzot atbrīvoties no bailēm, vainas sajūtas, kompleksiem, spaidiem.
Toreiz man iepatikās koncepts.
Un - vakar man un vēl diviem cilvēkiem bija tāda kā mazā mesa. Pa daļai tā varēja notikt arī aiz savstarpējas patikas un uzticēšanās.
No rīta pastaigājos, atradu jaunu - Jūgendstila veikaliņu un aizgāju līdz tirgum. Tirgū daudz atvērtu granātābolu, sākas sezona. Ejot cauri tirgus musturam, prātā iešāvās vārdi "iespējamība mīlēt" kā "cilvēks meklē iespējamību mīlēt".
Vēl mēs runājām par pornogrāfiju, stāstīja, ka tagad ir tendence cilvēkiem pašiem likt savas pornobildes visādos blogos. Reizēm es tā jūtos, kad rakstu šeit - ekshibicionistiski. Bet - rakstīt gribas par man būtisko. Komunikācija un pašizpausme, wot.
Vēl, kad es nācu mājās, redzēju, ka uz kāpnēm ir asinis, daudz asiņu, kā būtu tecējušas kādam pa degunu. Konstatēju, ka tās ved līdz manam stāvam, bet ne manā dzīvoklī, citā. |
|
|
| |
[Oct. 24th, 2007|11:00 am] |
| [ | Current Music |
| | VA - In Slaughter Natives - "The Vulture" | ] |
Sapnī pārpeldēju ezeru. Tas bija ļoti patīkami. Man patīk peldēt. Tas bija lielākais ezers, kāds bērnībā bija mūsu apkaimē, tam nevarēja redzēt otru krastu. Peldot biju pietuvojusies otrai malai, meža malai vai salai, kas melnēja nelielu gabalu aiz manis, bet tad ieradās tēva brālis un pasauca atpakaļ.
Citkārt domāju, ka sapņus redzu mazāk - dēļ darba. Jo guļu kā strādnieks. Ieeju gultā un tūlīt pat aizmiegu ciešā miegā. Bet, nav tik traki.
Kādreiz izdomāju, ka vajag aizbraukt uz Šartru. Noliku tādu punktu. Toreiz tā doma patika manam draugam. Katedrāle (kaut kādā bildē) izskatījās liela un melna, bet gaiss apkārt - saule, kas izkususi, lāsumjot pār pakalniem. Caurspīdīgi zaļgani violetīgi rozīgi zeltains, matēti maigs.
Šodien izlasīju par Sardīniju. Izdomāju, ka gribētu tur aizbraukt. Tur ir arī pludmales.
http://en.wikipedia.org/wiki/Sardinia
Tāpēc, ka sāku lasīt par to sieru - Casu Marzu.
http://en.wikipedia.org/wiki/Casu_Marzu
Pretīgs, jā, bet man vienalga liekas, ka tas ir kaut kāds brīnums. Labākā dāvana Sardīniešu aitu ganam.
Uzrakstīju (te) nelielu apcerējuma daļu, bet to izdzēsu.
Un vēl man no rīta likās, ka, ja es aizbrauktu uz Sardīniju, es tur noteikti pieplaktu pludmales smiltīm un gulētu. O. Un pēc tam staigātu, kur pašai patīk. |
|
|
| Nakts Portjē |
[Oct. 18th, 2007|10:19 am] |
Dažreiz ļoti forši, ja iznāk kādu filmu noskatīties tāpat vien, nejauši, neko par to nezinot. Vakar redzēju "Nakts Portjē" ("The Night Porter", "Portiere di Notte"), kas likās gana laba un interesanta. Tāda ar sirreāliem, nacistu un sadomazo elementiem. Raisījās asociācijas par līdzību ar Pazolīni Sodomas dienām, vai arī - varētu teikt, ka tā ir kaut kas starp "Klavierēm" (es gan varētu te atturēties, jo "Klavieres" tā nemaz neesmu redzējusi, bet) un Sokurova "Molohu".
Par to "Molohu" - arī krāsu gammas ziņā.
Vēl tur spēlē un dzied jauna Šarlote Remplinga, tā pati, kas rakstnieci "Baseinā". Un viens vīrietis ļoti smuki dejo baletu.
Vēl - nezinu vai noskatījos līdz galam, jo tv XXI kaut kā pēkšņi to pārrāva un pātrauca rādīt. Bet, tas nekas.
Man patīk kino, bet ne bieži. Varu labi iztikt arī neaizejot uz kādu festivālu, sevišķi, ja gadās pa filmai kā šī.
Tikties šujmašīnai un secējamam galdam. |
|
|
| iepatikās 2 |
[Oct. 5th, 2007|01:29 pm] |
| [ | Current Music |
| | Daemonarch "Hermeticum" | ] |
"Succubus, oh fly with me
I wanna be your symmetry
Succubus, arise in me
I wanna be the apathy
Succubus, arise in me
I wanna touch in harmony
(...)"
/Daemonarch "Hermeticum" - Incubus/
Man patīk simetrija, nieki vien, taču, ja ir kaislīgs garastāvoklis, jauki pamanīt, ka kokam nokrīt divas lapas, tai pat brīdī, kad Tu apmet savu zīda lakatiņu ap pleciem. Utt. u.c. |
|
|