Bataijs par Edgaru Lintonu |
[Nov. 17th, 2007|09:31 pm] |
"Viņš iziet uz kompromisiem, bet nezaudē bērna dabisko lepnumu." Lasu Bataija grāmatu skaistos, tumši zilos vākos ar zeltījumu, dažus teikumus pasvītroju ar zīmuli. Tāds tumši zils tērps ar mežģīnēm - kā grāmatas vāks - bija mugurā arī Žanam Fransuā de Moranžā filmā "Vilku brālība" un Edgaram Lintonam filmā "Kalnu Aukas" arī bija zils tērps un zilas acis (tikai gaiši). Man patīk tas par to bērna dabisko lepnumu.
Tā spēja saslieties, savākties, sarauties, aizvainoties, aizcirsties, savas taisnības apziņa, paštaisnums, pašcieņa, tāda duncīša turēšana azotē. Nesakiet, ka nekā tāda nav. |
|
|
Comments: |
![[User Picture]](http://klab.lv/userpic/69816/9361) | From: | ninlil |
Date: | November 17th, 2007 - 10:05 pm |
---|
| | | (Link) |
|
tags - impresija.
jā, jā, ir tā, ka no grāmatām reizēm pazib tik daudz iedvesmojoša. jauka saruna. reizēm liekas patiesākas nekā ikdiena. tur rakstītais.
![[User Picture]](http://klab.lv/userpic/128294/16206) | From: | sniegi |
Date: | November 18th, 2007 - 12:59 pm |
---|
| | | (Link) |
|
labrīt, ninlil! vislaik gribēju iekomentēt pie Tava ieraksta par ekshibicionimsu, bet vēl neprotu noformulēt, tāpēc pagaidām uzrakstīšu, ka jā, ka piekrītu, varbūt kādreiz izdosies izvērst.
![[User Picture]](http://klab.lv/userpic/69816/9361) | From: | ninlil |
Date: | November 18th, 2007 - 01:55 pm |
---|
| | | (Link) |
|
labrīt, sniegi! :) | |