urrā! |
Dec. 24th, 2007|03:01 pm |
Kādas divas trīs dienas ciba mani nelaida iekšā. Nelaida - tātad varbūt arī nevajadzēja.
Piecēlos vēlu, uzvārīju siltu pienu ar medu, pagaidām tāda sajūta, ka gribētos necelties no gultas un lasīt Veņičku, kurš man ir tikai aizdots (iedots) - bet, vienalga, ieskaitīju to savās svētku dāvaniņās (saņemt).
Blakus istabā spēlē klavieres.
Gribētos kādam novēlēt priecīgus svētkus. Pateikt.
Tad - priecīgus!
Te laikam ir vieta, kur to var labi izdarīt. Pēc tam es iešu ārā. |
|