mesa |
[Nov. 11th, 2007|04:41 pm] |
Savulaik RL lasīju interviju ar Antona Sandora la Veja sievu. Viņš pats tad jau bija nomiris, bet viņa runāja par saviem un vīra uzskatiem. Sātaniskās mesas rituāls esot jāuztver kā psihodrāma, kas katalizējot cilvēkā emocijas un, kad notikusi, palīdzot atbrīvoties no bailēm, vainas sajūtas, kompleksiem, spaidiem. Toreiz man iepatikās koncepts.
Un - vakar man un vēl diviem cilvēkiem bija tāda kā mazā mesa. Pa daļai tā varēja notikt arī aiz savstarpējas patikas un uzticēšanās.
No rīta pastaigājos, atradu jaunu - Jūgendstila veikaliņu un aizgāju līdz tirgum. Tirgū daudz atvērtu granātābolu, sākas sezona. Ejot cauri tirgus musturam, prātā iešāvās vārdi "iespējamība mīlēt" kā "cilvēks meklē iespējamību mīlēt".
Vēl mēs runājām par pornogrāfiju, stāstīja, ka tagad ir tendence cilvēkiem pašiem likt savas pornobildes visādos blogos. Reizēm es tā jūtos, kad rakstu šeit - ekshibicionistiski. Bet - rakstīt gribas par man būtisko. Komunikācija un pašizpausme, wot.
Vēl, kad es nācu mājās, redzēju, ka uz kāpnēm ir asinis, daudz asiņu, kā būtu tecējušas kādam pa degunu. Konstatēju, ka tās ved līdz manam stāvam, bet ne manā dzīvoklī, citā. |
|
|
Comments: |
Mmm, granātāboli. Vieni no nedaudzajiem saldajiem augļiem, kuri man garšo, un pat ļoti.
Man ļoti patika šis Tavs raksts.
| From: | ninlil |
Date: | November 11th, 2007 - 06:48 pm |
---|
| | | (Link) |
|
paldies.
From: | suic |
Date: | November 18th, 2007 - 02:11 am |
---|
| | | (Link) |
|
Jaja, galvenais jau koncepts - realitāte piemeklēsies.
| From: | ninlil |
Date: | November 18th, 2007 - 01:52 pm |
---|
| | | (Link) |
|
hmm, nezinu
dažreiz ir realitāte (notikums), tad mēs to ieliekam kādā stāstā, simbolā etc.
| From: | ninlil |
Date: | November 18th, 2007 - 02:05 pm |
---|
| | | (Link) |
|
abi 2, gan jau, jo man liekas, ka vārdi, stāsti, koncepti etc. arī ir daļa no realitātes.
From: | suic |
Date: | November 19th, 2007 - 09:20 pm |
---|
| | | (Link) |
|
Lai izdalītu notikumu visādi citādi nediferencētā plūsmā, vēl pirms tam ir nepieciešams koncepts. Vienkāršāk - notikumi principā ir konceptuāli.
Jautājums, vai koncepts tiek piemērots retrospektīvi kaut kam notikušam ("ja tā padomā, tad vakardienas pasākums mazliet atgādina stāstu no..."), vai arī notikums tiek veidots ap jau iepriekšpastāvošu konceptu, piem. 18.nov svinības, masku balle, whatevah...
Vēl viens kritērijs ir - cik (pat)vaļīgi mēs samērojam kaut ko vispārīgu (kādi parasti ir koncepti radikālas jaunrades trūkuma apstākļos) ar kaut ko lokālu, ne pārāk būtisku (kādi parasti ir notikumi mūsu dzīvēs).
Tā, piemēram, bērnam var šķist, ka viņš ir kosmonauts, ja uzrāpies uz šķūnīša jumta (savā ziņā ir jau ar') vai distrofiķis var pašidentificēties ar kādu likteņa patiešām skartu personību... vai gluži otrādi - darot lielas lietas, var tā arī neatrast kādu iepriekšbijušu stāstu (vai vismaz neko daudz par to nezināt; paliek pāri tikai prakse un abstraktie ideoloģijas pilnie koncepti - patiesība, taisnīgums, ...).
Protams, koncepti ir daļa no cilvēka realitātes. Un cilvēks ir iesaistīts apkārtnotiekošajā. Tikai jāpatur prātā vieta maldiem, pašapmānam, ilūzijām... visam tam, kas būdams pretstatāms viennozīmīgai denotācijai vispār piešķir kādu jēgu stāstiem.
// Pārdomas agrā rītā; 9pm
| From: | ninlil |
Date: | November 20th, 2007 - 10:14 am |
---|
| | | (Link) |
|
jā, tā laikam tas ir ;)
man liekas, tu esi diezgan labi pateicis. | |