| mesa |
Nov. 11th, 2007|04:41 pm |
Savulaik RL lasīju interviju ar Antona Sandora la Veja sievu. Viņš pats tad jau bija nomiris, bet viņa runāja par saviem un vīra uzskatiem. Sātaniskās mesas rituāls esot jāuztver kā psihodrāma, kas katalizējot cilvēkā emocijas un, kad notikusi, palīdzot atbrīvoties no bailēm, vainas sajūtas, kompleksiem, spaidiem.
Toreiz man iepatikās koncepts.
Un - vakar man un vēl diviem cilvēkiem bija tāda kā mazā mesa. Pa daļai tā varēja notikt arī aiz savstarpējas patikas un uzticēšanās.
No rīta pastaigājos, atradu jaunu - Jūgendstila veikaliņu un aizgāju līdz tirgum. Tirgū daudz atvērtu granātābolu, sākas sezona. Ejot cauri tirgus musturam, prātā iešāvās vārdi "iespējamība mīlēt" kā "cilvēks meklē iespējamību mīlēt".
Vēl mēs runājām par pornogrāfiju, stāstīja, ka tagad ir tendence cilvēkiem pašiem likt savas pornobildes visādos blogos. Reizēm es tā jūtos, kad rakstu šeit - ekshibicionistiski. Bet - rakstīt gribas par man būtisko. Komunikācija un pašizpausme, wot.
Vēl, kad es nācu mājās, redzēju, ka uz kāpnēm ir asinis, daudz asiņu, kā būtu tecējušas kādam pa degunu. Konstatēju, ka tās ved līdz manam stāvam, bet ne manā dzīvoklī, citā. |
|