Tāds tizlais sapnis bij. TJip mani Antāna bračka ielūdz uz Montas dzimeni tjip saka man, ka Monta esot teikusi lai es arī nāku. Pēc tam tjip nopērku tur dāvanas utt. Zvanu viņam šis saka, ka viņš neies. Kaut kas cic ieplānots. Labi eju dusmīga un domāju iet vai neiet. Pie graviņas satieku Montu un Kristīni. Tjip saku Montai man Antāna brālis teica, ka tu esot mani ielūgusi uz savu dzimšansdienu. Šī saka nu jā. Es tā neko neatbildu. Tjip aizgājām uz gravu. Monta un Kristīne (laikam. es īsti nezinu vai tā bij viņa) sāka pīpēt. Es tā netīšām paprasu a man. Monta tā kaut ko ooo.. Es tā ai nu labi nevajg... un tad es laikam piecēlos. Nē nu tas ir viss ko atceros. Moš kaut kas vēl bij, bet es nezinu.... :DD tā lūk =D