Veltijums visiem, kas mīl..
Ne katedrāles, ne simfonijas, ne nemirstīgi mākslas darbi tik lielā mērā nestiprina mūsu paļāvību dzīvei kā cilvēks, ko mēs mīlam un kas mūs mīl. Mīlot cilvēks kļūst par divsirdi - viena būtne ar divām sirdīm, kas pilnīgāk izjūt ne tikai savas sāpes un savus priekus, bet visas pasaules bezgalību.

/Zenta Mauriņa/