šodien ārā tiešām jau velk uz pavasari. saule spīd, man ausīs skan reggae un ir silts. un galu galā ir jauki
tomēr kaut kas nav tā, kā tam vajadzētu būt.
vakar diezgan stresaina diena Rīgā, taču beigu beigās aprunājos un nomierinājos. bez maz vai skrēju pa vecrīgu un lamājos uz sevi par to, ka esmu stresā un vairs nesaprotu, kur eju.. bet nu jā, kā jau teicu satiku armandiņu un viss beigās bij daudz maz normāli. pasēdējām, padzērām tēju un aprunājām visu svarīgo. laikam jau tā tam ir jābūt
vilcienā lasīju vēstures grāmatu
toties šodien jūtu, ka kaut kam ir jānotiek tuvākājā laikā. vienkārši jūtu! tikai kam?! un jā, lai kā arī gribētos, nevaru pat iedomāties, kas tas varētu būt.
nu neko, dzīvosim redzēsim! vai ne tā? :)