Vakar biju dejošanā. Kaut kāds baigi labs garīgais bij. Gribējās dejot vislaik :)
Pēc tam atbraucu mājās. Māte sāka braukt virsū par manu veselību, a es tik runāju pretī un beigās tik besīgi palika. Bet es nodomāju - ignorēšu, jo tie visi ārsti man jau ir apnikuši. Itkā jau varbūt vajadzētu vairāk rūpēties par savu veselību, bet man kaut kādā ziņā nedaudz vienalga. Aj.. Esot man asinīs kkāda h****, pat nezinu kāda īsti.
Aizgāju diezgan normāli gulēt, vēl aizsūtiju sms, un tiešām necerēju, ka man atbildēs. Bet atbildēja :) Un tas tā baigi forši bij. Varbūt es lieku pārāk lielas cerības, bet nu, laikam tā vajag.
Šodien piecēlos tikai ap 13. Un pēc ~40 min man tagad ir jābūt pie KN. Braucu uz Koknesi.
Vakarā jāaiziet būs par rītdienu viss sarunāt un palīdzēt kārtot zāli, es ceru, ka kaut kā tikšu no tās Kokneses atpakaļ
AAAaaa es ātrāk gribu uz kalnu. Vienalga uz kuru, ka tik slēpot un izbaudīt to visu. Ātrāk, ātrāk, ātrāk!! :D