tātātā
Skolā gāja labi. Retorikā tikai gadījās tā, ka aizgāju nu pasaku pirmo teikumu un aizmirstu kas bija tālāk. Šitā man gadās pirmoreizi. Parasti es visu atceros. Nezinu, ka bija uznācis.
Fizikā pārsmējāmies ar Kristu, visādas perversības spļāva šī laukā :))))
Un tad jau pēc skolas es gāju mājās.
Visu šito laiku esmu nosēdējusi pie kompja vai pie tv, neaizgāju uz angļu val, baigi negribējās, jo temperatūra nedaudz pacēlusies bij un tā.
Rīt tomēr nebūšu uz visām stundām, jo jau no rīta agri diezgan braucu uz Rīgu.
Tagad printēju Aijītei bildes no Madeiras, kaut kā nav tas. Uz datora daudz smukāk izskatās.
Vēl kaut ko gribēju..

Nu labi, nekas. gan jau

uh ah skatīšos Hariju, un man vienalga! Man patīk :)

Biju šādas tādas domas uzrakstijusi, bet nu izdzēsu. Nav vērts.

Jā, un man gribētos, lai ir kāds cilvēks, kurš katru dienu pasaka kaut ko mīļu, tādu, lai liktu man sajusties īpašai, varbūt ne tik tur baigi īpašai, bet vienkārši, lai es justos tā mīļi :)