ko es tev meloju.
es saku kā es domāju kā ir.
paldies, ka tu tā pūlies, bet nu citreiz arī es tev zvanu un saucu ārā. šitais vispār es nezinu par ko tu dusmojies. tur bij citi cilvēki un vispār nez. tad bija domāts adidas. tur arī apmēram visi no tā čana bij. tas laikam tā bij domāts.
kapēc mani nebij vienkārši paņemt? labi, ka tā. es teu piedāvāju ar mani draukt uz angliju, biju ar tevi rīgā, tikpat labi varēju aiziet uz hokeju un atstāt tevi. bet neatstāju. un nah tu sodien aizkrēji?
laikam es esmu parāk sarežģīts cilvēks. ar mani nav iespējams dzīvot un kontaktēties un kur nu vēl nez draudzēties. es vienkārši esmu nelabojama. es to apzinos. es šoreiz tiešām to nopietni saku . bļin.
vienkārši es nezinu kā lai tev pasaka. es cenšos darīt to labāko, bet man nesanāk. es pati nesaprotu kādēļ. itkā viss normāli un tad pēkšņi atkal es esot melojusi un neizdarijusi. es to neapjēdzu.
laikam nau jēgas meklēt vainu sevī. tāpat tu man neticēsi par šitiem vārdiem.