......galu galā. prāts nesas uz gudrību domāšanu un rakstīšanu. ja nebūtu novaldījusies, sen jau būtu sarakstijusi garu stāstu par tā saukto dzīvi, vai varbūt arī ne-par-dzīvi. kas to lai zin. laikam jādodas nolikt prātu gultiņā, apsegt ar sedziņu un novēlēt saldas sapņudomas. Jo galu galā mūsu prāts nekad neatpūšas no domāšanas, ja tā padomā.....