Domas rausas pa galvu
Sežu darbā gaidu kad atnāks koleģis kein ar atslēgām no kluba!
Sedēdams sāku domāt, kapāc ir ta ka spāju uzklausīt cilvekus, bet nekad pati visu neizstāstu...nezinu bailes varbūt, ir tikai viens kas zin visu, bet tas ka par brīnumu ir vīrietis, varbūt es esmu parstājusi uzticēties sievietēm...nezinu kapēc...
Es varu pasēdēt ar druškām padzert kafiju papļāpāt, pastastīt ka man iet, ko labu daru, bet es nekad neatklāju ka es jūtos, kas daras mani iekša...kaut kads paradoks!

No piekdienas uz sesdienu naktī biju aizgājusi uz Roxy, domāju padejošu...izradījās totālā garlaicība atri devos prom...sazvanīju mīļumu...savācu viņu un viņa draugu aizbraucam mājās...pa ceļam paķērām zināmās vietās purčika vienu 0.7 l un sanāca brinumaini jauka nakts! Sēdējām trijata, mierigi dzeram kokčikus un filozofējam :D

Beigu, beigās sakām runāt par mākslu ar mīļumu, viņš izdomāja parbaudīt manas zinašanas photoshop, jo šobrid citigi mācos viņu un uzdeva man mājas darbu :DD kuru šodien izpildīju, jo bija garlaicīgi darbā Temats: Mans acu skatiens uz dzivi

P.S.
Konstatēju ka mans mīļotais iedzēris ir ļoti pārpildīts ar enerģiju :DDDD