Sāp!!!!
Cik gan bieži sāp, viens vārds, skaiens var tik ļoti izsist no "sliedēm". Ar vien vairāk pārņem doma, ka es kaut, ko daru ne tā, bet ko? Smieklīgi!? Kā cilvēks ir spējīgs sevi vēl vairāk sāpināt ar domām par savu dzīvi, par tās jēgu, MEKLĒT JĒGAS JĒGU
Skan banāli, bet sliktās negācijas, domas materilizējās ticība mīlestība, cieņa ir tā kas visu virza uz priekšu. Šīs trīs lietas ir dzīves pamats. Man sāp, bet pati nezinu, kas tikai gribās ierauties stuuriitii un raudaat, raudaat liidz vairs nebuutu asaru.Sajūta, ka klauvē aizvērtās durvīs, klauvē un klauvē, bet tik līdz durvis paverās un tu domā, ka beizot tiksi iekšā, durvis atkal aizcērtās un, tad tu klauvē ar div' tik lielāku jaudu,bet beigu beigās tu sāc no tā visa pagurt. Vienkārši vairs nav spēka, kam? Es pat to vairs nezinu.