Spēle.
Tik nežēlīgas spēles tu spēlē,
Šai spēlē noteikumu nav
Tu pa manu sirdi;
Kā pa jūru brien
Es atkal raudu - DZIRDI?!
Un elpa žēlabainās trīsās skrien
Tomēr sniedzos es pēc Tavs miilas,
Kas šķiet man tik bezgali tāla
Vai tā nav manas dzīves drāma?
Kas kā ezers miglā rāmā,
Sevī dziļus noslēpumus tin
Un ik dienas ar vien dziļāk,
Šī klusā, maigā migla
Ir mans patvērums no Spēles.