baigi ieper šitā dziesma
vārdi arī :)

laikam būs jābrauc arī vēl 4x-i
2 mīļākie nedēļas tēli

naktī zvēri bija palikuši psihi
gar šoseju ik pa pāris km zibēja acis. 4 stirnas taisijās vilkties uz ceļa un 1 veiksmīgi savlaicīgi pārskrēja. Savukārt Ogrē viena stirna tusēja pašā ceļa centrā, ne nu gluži pilsētas centrā, taču mežs tas arī nebija. Ļoti skaista stirniņa starp citu, kārtīgi varēja apskatīt. ok, bija arī 3 zaķi un varbūt čūska. kaut kas teica, ka tā bija čūska. un es , lai piedod man visi fanātiskie dzīvnieku mīļi, pārbraucu pāri ezim. tik sasodīti muļķīgi, ka škandelējos savā iekšējā pasaulē vēl aptuveni stundu pēc traģēdijas.
vārdsakot, diezgan skērī zoodārzs mīt uz Latvijas ceļiem .

bet varbūt bija vainīgas tās miljons zvaigznes, kuras vakar sazin kapēc spīdēja ļoti izteikti.

tagad man briesmīgi sāp roka. "a ko tu dariji?" - airēju, bāc.

nez vai kādam gribētos tādu mājās pie sienas

bet man patīk

strīpa blakus strīpai uz segas, neviens tās nekad nav skaitījis un neskaitīs. bet mazā meitene, kas sen atpakaļ sprauda uz smilgas meža zemenes un jau toreiz juta kaut ko sarežģītu virmojam apkārt, nekad tā īsti neizbaudīs īsto sajūtu mirklī tagadnē. tas viss nāks tikai pēc tam kā nostaļģija. kapēc pagātne ir tik spēcīga? nav nekā īpaša skatoties saulrietā, bet ir kaut kas īpašs tā bildēs, atmiņās, iedomās.

nu bļā, nevaru izturēt vairs to kaķu padarīšanu.
uci uci kaķītis...meea...norausieties vnk ar mietu pa galvu
murgs kaut kāds
ja viņš tik mīļš, tad viņam to arī stāsti!
kāda velna pēc man jau 5 reizi pa apli iet the same story. " (..) bet nu vispār jau labi, ka tāds mīļums ir mājās. un kā viņš man puķes apgrauza. un kā viņš čuč, murrā, ūsas kustina. un daudz jau rūpju, bet tu zini es jau ar par to pirms tam domāju un visādi apdomāju kā būs un tā un tā (..)" ...un viņam vienu dienu izkārnijumi ir tādā krāsā, bet tad kad ir caureja, tad...

pacel viņu aiz priekšķepām un pazaudēsi vienu aci, vot i mīļums

un vispār suņiem, kaķiem un aitām ir jādzīvo out of the city. un var kaut 10 h runāt par "nabaga dzīvniekiem", bet jau ar to, ka esi savācis VIŅU un iesprostojis savā 4 sienu krātiņā, tu esi nelietis

airbaltic lapa totāli nonesta.
tīri nejauši tiku iekšā palūrēt cenas un pēc 2 mēģinājumiem mans laiks iztecēja :D

cool muzar :P

psdz..šonakt es tālāk par pirmajām 2 sec ainā ar podu nespēju tikt

oho, stumblings ir reāla fīča
stumble

like it

saab

līgodamies aizsteberējis līdz logam, maksis nošņurkājās un nodomāja - "šī diena būs izdevusies!" pidžammas bikšu gumija bija kādu laiku jau pārplīsusi, tapēc viņš vienu bikšu malu pieturēja ar roku. varētu jau it kā mest ārā, taču šī bija īpaša makša draudzenes šūta flaneļa pidžamma, tapēc viņš jau kādu laiku aizgaiņāja prātojumus par ārā mešanu. viņam patiešām būtu grūti iedomāties, ka tik mīļa manta varētu kādreiz tikt ierakta starp dreiliņu sapuvušajām banānu mizām un norautām leļļu galvām.
plāns nebija vēl izdomāts, bet acis žilbināja spoža saule un tas vien liecināja par kaut ko ļoti labu. apveltīts ar tikpat spožām domām maksis aizšļūca uz virtuvi uzvārīt kafiju. kamēr tā purkščot tecēja no philips automāta, viņš šupoja kājas un lasija jaunākos Ldienas jaunumus vērdamies sava baltā macbooka pelēcīgajā monitorā.
dīvains saules stars ņēma un pēkšņi viņu apžilbināja. Tad atkal pazuda. Un tad atkal, vēl pie tam šūpodamies. kaut kas nebija labi ar saules staru, tā maksim likās un viņš nopurpinājis zem deguna pierausās kājās, lai palūrēta pa logu. vienā no pretējās mājas logiem zirgojās pretī babulis ar izspūrušiem matiem. maksis nevarēja attapties vai pasaule var būt tik sajukusi, ka 60 gadīgiem babuļiem vairs nav citu ko darīt kā kratīt spoguli viņa virzienā izkaroties līdz padusēm pa logu. Maksim bija skaidrs, ka šādi sievišķi mēdz mesties iekšā trolejbusā ar 20gadnieces sparu, katrā rokā turot pa lielam importa celofāna maisam , vēl viņš bija novērojis, ka babuļi pa pāriem sēž parkos uz soliņiem un met saboztus skatiesnu uz garāmgājēiem, skaļi kā sarunādamies savā starpā izmetot - vai tad to pupturi ar nevarēja noslēpt nevis rādīt visiem kā tāda četrus gadus veca ķēve. lūk, šis babulis laikam nebija īsti pie pilna prāta.
padomājis, pasmaidijis pie sevis maksis apsēdās un netraucēts turpināja lasīt.
viņš ļoti gribēja sev lielu suni, uz kura var gulēt, kuram var skatītes acīs, kurš ir baltā krāsā un kurš ir gudrs (..)

negribētu gan zināt kā izskatos no malas pēc visām tām vodačkām.
bet ir jauna metode, lai noteiktu, kurā brīdī jādodas mājās
kārtis varēsi ieraudzīt? mhm...laikam būs grūti

ir tikai viena lieta, kuras dēļ varu iestāties māņticīgo rindiņā
spoguļi
un ir tā, ka nokrīt 5 spoguļi un neviens nesaplīst
tāpat kā izslīd tieši konkrētajās sekundes simtdaļās pretējās divas mašīnas garām pa milimetru, skaties platām acīm tā kā filmu un vēro kā liktenis pažēlojis
un tad ir tā, ka nokrīt viens milzīgs spogulis saplīstot miljons lauskās
un vismīļākā cilvēka pasaulē vairs nav

lāči ziemā tomēr guļ

Ronijs bija baismīgs.....don't tell anyone, I'll kill u. bālais ķermenīts ar pleznām - skats precīzi iedvesmojošs.
nekad nebiju aizdomājusies, bet vai tiešām tā ir, ka nogriez sev un be a good boy vai..nu vienkārši nekā, šaujies nost, jo reāli stāv tikai uz bērniem vai stāv tikai uz džekiem vai arī uz dzīvniekiem.
aaa, un tā iepakotā follija pīle, iedomājoties vien, kas tur iekšā varētu būt sadarīts.
kārtējā filma, kura sakratija smadzeņu podu un tas lēnām sāka kaut ko štukot šurpu turpu.
galīgi galīgi nebija tas ko biju gaidijusi neizlasot vispār neko, uzmetot paviršu skatienu tikai reklāmas plakātam

smukas Zariņai tomēr gleznas. sevišķi 2006.g - tādas krāsainas, bērnišķīgas un vienkāršas. virsū Aija, vēl div x vienkāršāk.
sazin kas man uznāca, bet stāvēju pie vienas no tām un knapi noturēju lielas asaras

interesanti kā cilvēki apmeklē izstādes. rociņās sadevušies; tad ir tādi, kas noraksta visu iespējamo, kas ir pie sienas atrodams (pēc rakstīšanas ilguma vērtējot, pieļauju, ka gan latviski gan angliski, lai pa maz neliekaas); tantuki gados - viņiem ir saskaņotas kustības, ļoti saskaņotas, tur ir reāls komiks novērojams; un ir vientuļnieki, un tādi kā es, kas uzlikuši mīļāko mūziku iaparātā sit ar kāju ritmu starp gleznām; vēl ir neizprotami fotogrāfi vai kas par tādiem izliekas, ar pietiekoši dārgu aparātu, taču skatoties kā tāda sievietīte izvazājas pa gleznas vidu liekas, ka respekts viņai būs lielāks pret savām necilajām bildēm, kā šīm gleznām . tā lūk, inčīgi cilvēki visi, katrs kā tāds pasaules brīnums.

mjā, var būt, ka tās ir tikai manas iedomas, bet ir aizdomas, ka 90% no šeit rakstošajiem mājās ir kaķis vai vismaz uz anketas jautājumu "kādu mājdzīvnieku Jūs labprāt iegādātos, ja būtu tāda iespēja un apstākļi +/- atbilstoši?" atbilde būtu "kaķi"..."labāk, ja divus".
a man jau liekas, ka nevienam dzīvniekam nav skaistākas vējā plīvojošas ausis un siltāka mēle kā sunim. un neviens nebūtu labāks sabiedrotais rīta skrējienā gar jūru :)