bij man viens draugs, kurš kaķi bija pacēlis un metis aiz astes, toreiz likās tas ārprātīgi, bet..

nu bļā, nevaru izturēt vairs to kaķu padarīšanu.
uci uci kaķītis...meea...norausieties vnk ar mietu pa galvu
murgs kaut kāds
ja viņš tik mīļš, tad viņam to arī stāsti!
kāda velna pēc man jau 5 reizi pa apli iet the same story. " (..) bet nu vispār jau labi, ka tāds mīļums ir mājās. un kā viņš man puķes apgrauza. un kā viņš čuč, murrā, ūsas kustina. un daudz jau rūpju, bet tu zini es jau ar par to pirms tam domāju un visādi apdomāju kā būs un tā un tā (..)" ...un viņam vienu dienu izkārnijumi ir tādā krāsā, bet tad kad ir caureja, tad...

pacel viņu aiz priekšķepām un pazaudēsi vienu aci, vot i mīļums

un vispār suņiem, kaķiem un aitām ir jādzīvo out of the city. un var kaut 10 h runāt par "nabaga dzīvniekiem", bet jau ar to, ka esi savācis VIŅU un iesprostojis savā 4 sienu krātiņā, tu esi nelietis