⚙

Originally published at 19 pints of beer. Please leave any comments there.

Visiem, kas mani atcerējās :)

Originally published at 19 pints of beer. Please leave any comments there.

Šorīt Radio SWH ziņās dzirdēju, ka pat Šlesers esot sarosījies un Satiksmes ministrijas vārdā taisoties izrakstīt p…ļeju Latvijas Pastam. Tālāk pameklēju nedaudz tīklā un tiešām – iekš Latvijas Pasta viss ir slikti™.

P.S. Protams, arī šorīt ap 10iem, kad devos prom no mājas, nebija piegādātas ne avīzes, ne arī žurnāli – apsveru iespēju atkal zvanīt uz LPBT, lai pieteiktu kārtējo problēmu :)

Originally published at 19 pints of beer. Please leave any comments there.

Ja kādam liekas, ka ir savādāk nekā minēts posta nosaukumā, tad, lūdzu, varat oponēt komentāros.Tātad – par visu pēc kārtas – 27.12.2007. aizdevos uz “Saktas” pasta nodaļu, lai abonētu “Dienu”, “FHM”, “Foto Kvartālu” un “Cosmopolitain” Dārgajai, jo Abonēšanas Centrs Diena, kur pēdējos dažus gadus esmu abonējis visu, nepiedāvāja abonēt “FHM” un “Cosmo”… Nu neko – izdomāju nedaudz ietaupīt, jo LP piedāvāja zemāku cenu nekā ACD – izstāvēju MEGA rindu, veicu abonēšanu, devos prom. Tālāk jau visi notikumi izvēršas gaismas ātrumā :)

• 02.01.2008. – nevienas avīzes nav – OK, neliekos ne zinis – gadās – ņemot vērā pagājušo gadu, piecietīsim
• 03.01.2008. – nevienas avīzes vēl joprojām nav! – zvanu Latvijas Pastam uz bezmaksas tālruni (LPBT) 8008001 – tur man laipni pastāsta, ka – jā, esot problēmas, bet nu rīt viss būšot – nomierinos
• 04.01.2008. – beidzot pienāk 03.01. un 04.01. datumu “Dienas”, 02.01. datuma nav… – vakarā zvanu uz LPBT 8008001 – piesaku problēmu – apsolās visu atrisināt, kā arī pasaka, ka rīt vajadzētu būt arī žurnāliem
• 05.01.2008. – ir “Diena” ar “Sestdienu”, žurnālu nav
• 06.01.2008. – zvanu vakarā uz LPBT, piesaku problēmu, ka neesmu saņēmis apsolītos žurnālus un 02.01. datuma “Dienu” – pagaidām neuztraucos
• 07.01.2008. – ir “Diena” ar “Lietišķo Dienu”, ko neesmu pasūtījis – zvanu vakarā atkal uz LPBT – piesaku problēmu, ka neesmu saņēmis žurnālus un 02.01. datuma “Dienu” – sāku uztraukties jau pamatīgāk, jo šodien neviens man nav atzvanījis
• 08.01.2008. – ir “Diena” – zvanu vakarā uz LPBT – piesaku problēmu, ka nav ne žurnālu, ne 02.01. “Dienas” – sāku jau uztraukties riktīgi
• 09.01.2008. – ir “Diena” – tā kā beidzot no rīta eju prom no mājas ap 10iem, beidzot sanāk salasīt avīzi no pastkastes no rīta, nevis vakarā, tāpēc jau no rīta zvanu uz LPBT – izlamājos, piesaku problēmu, ka neesmu saņēmis žurnālus un 02.01. “Dienu” – nomierinos – atnāku vakarā mājās – PROTAMS! – žurnālu vēl nav – piezvanu uz LPBT VĒLREIZ – jo arī šodien neviens man nav atzvanījis – piesaku to pašu problēmu, kā arī painteresējos, kā var atteikties no šī pilnīgi sūkājošā pakalpojuma
• 10.01.2008. – to be continued – bet viens ir skaidrs – rīt dodos uz “Saktu” atsakos no šī nožēlojamā pasākuma, kas saucās preses abonēšana Latvijas Pastā – pieprasu atpakaļ savu naudu – dodos uz Abonēšanas Centru Diena vai arī uz laikrakstu Diena pa tiešo – abonēju avīzi līdz gada beigām, savukārt, žurnālus nopērku kioskā un dzīvoju bez lieka stresa, lai arī samaksāju nedaudz vairāk – SAVUKĀRT, Latvijas Pasts var iet kārties!

Ja ir šāda attieksme pret klientiem, tad nav brīnums, ka tas kantoris grasās bankrotēt, ja nebūs pēkšņu naudas “injekciju” no valdības puses. ACD gadījumā vismaz viss bija ļoti vienkārši – avīzes un žurnāli bija jau ap 8.00 pastkastē, ja kaut kas nebija – atlika piezvanīt – un nākošā dienā – sliktākajā gadījumā, aiznākošajā dienā trūkstošais bija pastkastē. Mīnuss – jā, tas maksā NEDAUDZ dārgāk, kā arī ACD nepiedāvā abonēt ne FHM, ne Cosmo latviešu versijas, toties – man nav problēmu ar piegādēm, kā arī var to visu (vismaz agrāk varēja) uz atvaļinājuma laiku diezgan vienkārši pāradresēt uz Ogri. Katrā ziņā, rīt ķeršos klāt šī jautājuma risināšanai, bet jau tagad ir skaidrs – Latvijas Pasts vairs nekotējas…

Originally published at 19 pints of beer. Please leave any comments there.

Kādu brīdi atpakaļ jeb precīzāk jau pagājušo gadu gribēju iepostēt bildi ar savu darba galdu (bildētu jumta loga atspīdumā) – tad nu beidzot esmu to saņēmies un izdarījis! Vēl, protams, šajā aukstajā un nepatīkamajā laikā sapratu, ka vilkties līdz stāvvietas aparātam, ja tur kas ir iestrēdzis, ir ļoti liels slinkums, kā arī rokas salst :)

Vakar sāku un, cerams, arī turpmākajās dienās pacentīšos līdz galam beidzot sakārtot, atvaļinājuma laikā sabildētās bildes, lai varētu beidzot tās ierakstīt diskā – citādi jau pagājis gandrīz vai pusgads, bet man tik nav un nav laika to izdarīt.

Originally published at 19 pints of beer. Please leave any comments there.

Vakar biju aizbraucis palīdzēt biedram Džī izstiept vēl puslīdz veselās mantas no šamā izdegušā dzīvokļa… Teikšu atklāti, ka sajūtas nebija nekādas patīkamās. Ja padomā, ka tagad cilvēki, neskatoties uz to, ka pusgadu atpakaļ tur ievākušies, ir spiesti meklēt pagaidu mitekļus līdz kamēr māja atkal tiks savesta kārtībā. Vēl jāņem vērā, ka ne daudziem vairs pat īsti nav palicis nekas prātīgs no iedzīves… Katrā ziņā – vismaz neviens nav aizgājis bojā.

Arī Džī bija paveicies ar to, ka šamā sieva un viens no bērniem laicīgi izevakuējās, kā arī ar to, ka tieši viņa dzīvoklis bija vismazāk cietušais no 3.stāva dzīvokļiem. Attiecīgi, tagad būs mazāk jāpatērē līdzekļi, lai savestu atkal to visu kārtībā.

Originally published at 19 pints of beer. Please leave any comments there.

Laikam šodien ir tipiska trešā prognoze… Sākās viss no rīta, kad mani ap pusdeviņiem pamodināja zvans no darba – tajā brīdī sapratu, ka diena labi nesāksies un neturpināsies… Tā arī bija. Pēc pirmā zvana saņēmu vēl dažus un nācās vien ap deviņiem celties un doties uz darbu. Šeit nepaspēju vēl kārtīgi apsēsties, kad sākās nākošais uzlidojums :) Un pēc mirkļa, arī zvans no galvenās grāmatvedes ar pēdējā laikā jau dzirdētu tekstu – “Man dators pārlādējās pats no sevis… jau 6-to reizi…”

Protams, kaste bija pieteikusi streiku – pie tam pa nopietnam. Pēc pamakarēšanās, konstatēju, ka lētie atmiņas moduļi (kā man šajā brīdī gribētos sist tos, kas to kompi savulaik pārdeva) ir beigušies… Bez tam, tā kā uz tā kompja bija arī cita veida problēmas, tad palaidu to uz pārinstalāciju. Tā nu tagad beidzot būšu vairāk vai mazāk ticis līdz galam – atlicis vēl tikai Navision klientu atlikt vietā, tiklīdz tas atkačāsies… ;)

Un jā – aizmirsu takš vakar jau palielīties – mans Pelēkais Trolejbuss ir ticis pie jauniem Bilstein amortizatoriem! Papildus tam vēl salīdzinoši nesen iegādātās Dunlop Graspic riepas apvienojumā dod ļoti labas gaitas īpašības :) Tagad vēl sagaidīt tikai sniegu…

Originally published at 19 pints of beer. Please leave any comments there.

Šodien, neskatoties uz to, ka vajadzēja jau ierasties 10os, bet reāli ieradāmies tikai ap 2iem, atzīmējām Z-dienu pie SVI un AKA, kas viņiem asociējās ar to, ka šamie abi jau nepīpē 3 gadus. Pasākums bija tīri labs! Tiesa, žēl, ka mēs ieradāmies tikai jau pēc tam, kad bija apmeklēts Rīgas ZOO. Toties varējam paklejot pa Mežaparku, lai pēc tam kopīgi ceptu picu pie viņiem. Picas, tāpat kā izlietoto dzērienu daudzums, bija vairākas – rezultātā, kontrolējot savu svaru pēc katras pamatīgās apēstās porcijas, izsecināju, ka pa šīm dažām stundām pieņēmos īslaicīgi svarā par veseliem 3.4 kilogramiem :)

Katrā ziņā – kas var būt labāks par draugu kompānijā pavadītu svētdienu ;)

Originally published at 19 pints of beer. Please leave any comments there.

Nu ko šodien atkal paturpināju savu fizisko slodzīti – jau otro pirmdienu pēc kārtas biju uzspēlēt basīti ar seniem kolēģiem, tagad piegādātājiem. Neskatoties uz to, ka jau gandrīz 5 gadus nekas nav šajā jomā darīts, šodien jau gāja daudz labāk. Vienīgi sanāca gandrīz visu laiku nospēlēt mazākumā – 3 pret 4 – rezultātā sviedri plūda aumaļām :) Kā liels plus šim pasākumam, protams, ir jāmin iespēja pasēdēt pirtī un papeldēties baseinā (lai arī mazā, toties ar zemūdens masāžas opciju).

Paskatoties uz manu kopējo fizisko noslodzi, pagaidām izskatās tīri labi – ik pāris nedēļas apmeklējam jogu, tagad laikam katru nedēļu došos spēlēt basīti un vēl brīvdienās, iespējams, aiziešu kopā ar Dārgo uz Ogres baseinu :) Tā kā – turies, ziemas riepa! :D

Ak jā – šovakar nodzenot lieko sejas apmatojumu pamanīju, ka atkal ir sākusi augt riža bārda :) Tas laikam no regulāra īru viskija Jameson patēriņa ;)

Originally published at 19 pints of beer. Please leave any comments there.

Šodien sapratu, ka laiks tiešām skrien. Cik tad sen atpakaļ es sāku darboties ar datoriem? Atbildēšu – kādi 15 gadi jau būs apritējuši. Padziļināti šajā sfērā esmu kādus gadus 12. Tad nu lūk – tad, kad es sāku, tad 40MB HDD bija norma, 100MB HDD – lukss. Taču esmu pastrādājis arī ar datoriem, kam pilnīgi normāli bija tikai 20MB disks. Mūsdienās tas jau ir izsmiekls, taču tobrīd pat 1GB likās kaut kas prātam neaptverams.

Bet nekas – laiks gāja un es tālajā 1997.gadā savam darba kompim viltīgi komponējot biju sabāzis 4 diskus ar kopējo apjomu 10GB!!! Tieši tik pat bija leģendārajam toaster.elva.org.lv serverim, uz kura bija viens no lielākajiem par brīvu pieejamajiem MP3 FTP (R.I.P.), kā arī vēl šādas tādas lietas. Tobrīd jau tas bija kosmoss! Taču nepagāja ne ilgs laiks, kad arī tas bija par mazu, lai arī tad 100GB disks bija kaut kas rets un nedzirdēts.

Tagad jau absolūtais minimums skaitās 80GB diski (mazākus pat laikam nevar jau vairs normāli nopirkt). Parasti ļauži priekš mājām pērk līdz visiem 250-500GB. Sākumā liekās, ārprāts, kā gan es “pietaisīšu” tik daudz brīvās vietas… Bet – ja dzīvojam mūsdienu tīklotajā pasaulē – tad pusgada laikā to disku mierīgi var piedrazot tā, ka maz neliksies… Bet ne par to ir stāsts :)

Gribēju tikai palielīties, kā arī pats sev atzīmēt kā milestone, ka esmu ticis pie sava pirmā terabaita! 1TB – agrāk kaut kas prātam neaptverams – mūsdienas… spļāviens jūrā :) Pieļauju, ka nepaies ne pusgads, kad tas būs pilns un vajadzēs vēlvienu :) Tā lūk!

Originally published at 19 pints of beer. Please leave any comments there.

Tas arī īsumā viss :) Ieradāmies šorīt pusdeviņos pēc 23.5h brauciena (kopsumā augšā bijām/esam kopš vakardienas septiņiem rītā), kurā ietilpa arī Wieličkas sāls raktuvju Polijā apmeklējums, kas kopumā aizņēma visas 2.5h. Kopējā pēdējās dienas kilometrāža – ap 1080km. Kopējā ceļojuma kilometrāža, kuru paši nobraucām – ap 4005 km. Sīkāk par visiem plusiem un mīnusiem – kaut kad vēlāk – tagad laiks beidzot pagulēt :)

Originally published at 19 pints of beer. Please leave any comments there.

Yeah! Atvaļinājums būs jau puspavadīts – šodien vēl mūs izvizināja uz dažiem objektiem salīdzinoši netālu no Pilzenes, savukārt, rīt jau varēs doties tālāk ar savu auto. Paspējām pabūt pa šīm dienām arī Čehu Budejovicē, tagad atliks apbraukāt atlikušo Čehijas daļu.

P.S. Ir pamēģināti daudz un dažādi ali – gan izlejamā, gan pudeļu veidā. Pagaidām vēl joprojām topā tomēr ir tumšā Krušovice un tumšais Velkopopoveckij Kozel, kā arī auksts Budveizers – bet tieši čehu izpildījumā.

Originally published at 19 pints of beer. Please leave any comments there.

©2006 Fotoaģentūra F/13

Šodienas galvenais notikums – abi kopā ar Dārgo gatavojamies rītdienas (nu jau šodienas) izbraukšanai ar savu auto uz Čehiju – pavadīsim tur gandrīz 2 nedēļas. Mantas apmēram ir saliktas, auto sagatavots, mūzika gandrīz ierakstīta (rīt vēl pāris diski jāiecep, bet priekš tam vajag matricas), lai varētu to drillēt uz jauniegādātā aparāta :) Vēl tiek precizētas pēdējās maršruta nianses, un tad jau varēs mierīgi un (cerams) bez kašķiem izbraukāt visu šo garo gaisa gabalu.

Ieskatam – mūsu maršruta gabali Google Maps izpildījumā, saskaldīti pa dienām:

• 1.diena (ņemot vērā to, ka no Ogres vispirms tomēr jāiebrauc Rīgā, lai vēl nokārtotu šo un to) – braucam līdz Druskininkai Lietuvā, kur apskatam Ļeņinekļu parku, pārguļam kempingā nakti un dodamies tālāk
• 2.diena – braucam no Lietuvas līdz Dečinai, Čehijā, kur atkal pārguļam viesnīcā nakti
• 3.diena – braucam no Dečinas līdz Bohemian Switzerland dabas parkam, pēc kā dodamies uz savu galveno pieturas punktu – Pilzeni :)
• 4.-6. diena – dzīvojamies pa Pilzeni un tai blakus esošām vietām
• 7.diena – pābraucam no Pilzenes uz kempingu pod Brno, pa ceļam apskatot smukas vietas
• 8.diena – pabraukājam pa Brno apkārtni, apskatam pili Lednicā, atgriežamies kempingā
• 9.-10.diena – pārbraucam no kempinga pie Brno uz Olomoucu, pa ceļam apskatot pāris skaistas vietas, tad padzīvojam viesnīcā un apskatam Olomoucas apkārtni
• 11.diena – pārbraucam no Olomoucas uz Krakovu, Polijā, pa ceļam apskatot Wieličkas sāls raktuves
• 12.diena – pēdējais pārbrauciens no Krakovas uz mājām

Kopējā kilometrāža, kuru nāksies norullēt – apmēram 4000 km.

Varu painformēt, ka esmu pat uzlicis uz visiem saviem telefoniem (Nokia 6233 un Qtek 8310 – kā primāriem, Nokia 6125 – kā rezerves) Google Maps mobilo versiju (kas starp citu strādā diezgan teicami – tur var iegūt tieši to pašu, ko webā un izmantot kā plūstošo maršruta karti), kā arī izdrukājis visas sagatavotās maršruta kartes, tā kā – ja stūrmanis nenokļūdīsies kaut ko saucot un pilots – kaut kur ne tur pagriežot stūri, tad gan jau nenomaldīsimies ;)

P.S. Protams, iesildoties tam, ka būšu Pilzenē un dzeršu tur autentisko Pilzenes alu, pagaidām tukšoju dažas vietējās, Aldara ražotās Pilzenes alus pudelītes ;) Apsolos arī, ka ja tikšu pie Interneta, tad ierakstīšu kādu rindiņu par to, kā tad mums tur labi iet.

Originally published at 19 pints of beer. Please leave any comments there.

©2007 Fotoaģentūra F/13

Jā – tik tiešām – nākamās 2 nedēļas došos atvaļinājumā. Sēdīsimies abi ar Dārgo mašīnā un – aidā – prom uz Čehiju!

Speciāli šim (un ne tikai) pasākumam beidzot tika iepirkts pašam savs digitālais SLR aparāts, kā arī Sigma objektīvs. Nekas dižs, taču beidzot savs :) Brīvdienās arī abi tika aktīvi palietoti, pabildējot drīz atklājamo Saulkrastu apvedceļu, kā arī šādas tādas meža veltes. Kā jau parasti, apsolu, ka kaut kad tās bildes pilnvērtīgāk varēs aplūkot galerijā :)

Paspēju arī pabraukāties pa jauno apvedceļu ne tikai ar brāļa motorolleri, bet arī ar savu mašīnu. Tikai vēlāk, braukājoties ar rolleri, pamanīju, ka laikam man ir paveicies, jo brīvdienās pa turieni diezgan aktīvi darbojās policija, kura visādus auto braucējus arī izķēra. Bet nu katrā ziņā paskats uz to ceļu ir iespaidīgs. Beidzot arī pie mums ir iemācījušies kaut ko labu uztaisīt.

Originally published at 19 pints of beer. Please leave any comments there.

Vakar biju tikties ar potenciālo doktorantūras vadītāju, kā arī vairāk vai mazāk tika noprecizēts tas, kā pareizāk pierakstīt izvēlēto pētāmo lietu. Tagad jāmēģina uzražot pietiekoši sakarīgs vispārīgs darba apraksts, jāsaskaņo ar vadītāju un nākošnedēļ jāiet sniegt dokumenti.

Vēl vakar brālītis iegādājās Piaggio Liberty 50 2T mopēdu, kuru man bija tas gods nogādāt no Pārdaugavas Motofavorīta līdz Juglai, jo tā kā šamais tā īsti nebija braucis, pie tam vēl pa Rīgu, tad ņemot vērā galamērķi – Saulkrastus – viņam šis uzdevums būtu par grūtu sākumam :) Nu – ja neņem vērā, ka tam aparātam ir tikai 50ccm, visumā tas iet labi. Pa pilsētu diezgan ideāls braucamais. Vistipiskāk tas pierādījās tuvojoties Juglai, kur korķis sākās jau no Kinostudijas pagrieziena – cēlā mierā ņēmu un lielāko tiesu ceļa pieveicu braucot abām gandrīz stāvošajām mašīnu rindām pa vidu. Brīnumainā kārtā neviens ne durvis pavēra, ne benčiku uzmeta :) Tālāk – apmēram ap Globusu – blakus stāvēja divas fūres, starp tām kaut kā īsti negribējās līst, tā nu daļu ceļa, līdz nākošajam krustojumam pieveicu pa pretējās kustības joslu… ;) Tālāk jau līdz Juglas centram viss gāja kā pa sviestu – drusku sadami, ogorodami, drusku apmales un pēdējie 100 metri godīgi pa savu joslu :)

Bet vispār kādu brīdi jau iefanojos par Aprilia Mojito 125 Custom, ko te ir iegādājies viens čoms. Vot tā ir manta! Nesalīdzināt ar darba 100ccm Hondas motorolleri vai ar augšminēto Libertiju. Aķītis jau lūpā man ir kādu brīdi, kopš esmu pasācis darbā regulāri izmantot saviem pārbraucieniem pa centru Hondu. Tā kā izskatās, ka uz nākošo gadu (vai pat varbūt jau šo…) jānokārto būs vien moča tiesības, kaut gan pa pilsētu pilnīgi pietiek ar normālas jaudas motorolleri – jeb no kura krustojuma būsi pirmais (izņemot gadījumus, kad blakus būs kāds baiks) un ja arī kāds tevi apdzīs, tad pie nākošā krustojuma, kurā degs sarkanā gaisma, tu varēsi apdzīt viņu ar uzviju :D

P.S. Starp citu Spook Country ir iznākusi… Nevaru izdomāt vai pasūtīt tagad Amazon’ā vai tomēr gaidīt, kad kāds atvedīs/pats atvedīšu no aizjūras zemēm.

P.P.S. Un vēl – nu jau nepīpēju 12 nedēļas! Hooray for me!

Originally published at 19 pints of beer. Please leave any comments there.

Šodien veicu pirmo soli uz to, lai šogad iestātos doktorantūrā. Sakiet, ko gribat, bet mani vilina akadēmiskā vide.

Un vēl – sapratu, ka vajag līdz plānotajam atvaļinājumam pabeigt visu to aktuālo un degošo, citādi nebūs man nekādu izpriecu un alus dzeršanas.

Originally published at 19 pints of beer. Please leave any comments there.

Domājāt, ka ar mani kas noticis? A nekā! Vienkārši aizstrādājies esmu.

Tiesa paspēju arī atpūsties – pēdējās brīvdienās bija korporaķiv jeb darba kopistiskais izbrauciens ar busu uz Sāremā jeb vēl īsāk divdiennieks :D

Vēl vairāk vai mazāk saspringti tiek palīdzēts organizēt Autolistes un Blonde Paranoia kopīgais pasākums GSS jeb Gandrīz Sporta Spēles, uz kuru visi ir laipni aicināti pieteikties :)

Originally published at 19 pints of beer. Please leave any comments there.

©2006 Fotoaģentūra F/13

Kā jau solīts, beidzot uzrakstīšu savu mednieku stāstu. Notika tas viss nu jau pasen – 16.jūnijā pēc tam, kad biju apmeklējis Dārgās deju kolektīva 10 gadu pastāvēšanas koncertu, aizbraucu uz Saulkrastiem, lai kopā ar senci un bračku dotos uz gaidi pamedīt kādu stirnu āzi jeb tautā sauktu par buku.
Tā nu vakarā sataisījāmies braukt uz mežu. Tā kā nekāda prātīgā medību ietērpa man līdzi nebija, tad pirms došanās uz mežu man tika izdalīts gan medību praķītis, gan bračkas medību cepure, kura – pēc nostāstiem (un kā vēlāk izrādījās, ne tikai) tīri labi pievelkot zvērus :) Protams, man tika izdalīta arī munīcija – 4 buku patronas (apmēram uz pusi mazākas skrotis nekā renkuļi), 1 lode un 1 renkuļu patrona. Tā sakot – lai nebūtu jāstiepj nežēlīgās munīcijas kaudzes, jo neviens jau nelika lielas cerības uz to, ka es šaudīšos krustām šķērsām. Labi – beidzot esam aizbraukuši uz mežu un mani izsēdina izcirtumā, kur kādu laiku atpakaļ palīdzēju bračkam to višku piesliet pie koka. Nezinātājiem pastāstīšu, ka viška ir tāds kā sēdeklis, kas piestiprināts pie koka vairāku metru augstumā un izskatās apmēram šādi (starp citu – attēlā redzamā viška atrodas/atradās salīdzinoši netālu no vietas, kur es tiku izsēdināts).
Tā nu pārmetu bisi pār plecu, aizbrienu līdz viškai, lēnām uzrāpjos tos apmēram 4 metrus virs zemes augšā, pielādēju ar bukpatronām un pacietīgi baroju odus, ar binokli skatīdamies, kas notiek izcirtuma malās. Tāda interesanta un meditatīva nodarbe, starp citu. Putniņi čivina, ik pa laikam kāds dīvains putns kaut kur nolaižas, tad tu mēģini to ar binokli saskatīt un atpazīt utt. utjp.
Tā nu skatoties riņķī un, galvenokārt, tajā virzienā, no kura (kā man likās) vajadzētu nākt rižajam nemaz i nedomāju paskatīties uz otru jeb ceļa pusi, kas, starp citu, iet gar vienu no izcirtuma malām. Tomēr beigās, kā gadās, kā ne – paskatos! Un – wallā! – ceļmalā mierīgi ganās rižais! Protams, iestājas neliels stress – tip ko un kā… :) Bet ņemot vērā senās gudrības gaidu tomēr to buku pienākam tuvāk (par to, ka tas ir buks pārliecinājos ar binokļa palīdzību), jo nu pagaidām tas zvērs no manis atrodas savus 100+ metrus, kas gludstobra ierocim ir drusku par daudz (it sevišķi ja vēl tiek šauts ar skrotīm). Kamēr nu briestu tam, ka rižais tomēr varētu atnākt man tuvāk, fonā izdzirdu, ka pa ceļu brauc kaut kāds dranduļets aļa mocis/mopēds. Protams, buks arī to izdzird un saausās. Man jau sākās strjoms, ka tik šamais neaiziet! Protams, pēc neilga brīža, dzirdams, ka dranduļets jau tūlīt, tūlīt parādīsies izcirtuma malā…. Buks metās skriet uz meža pusi – brīdī, kad man likās, ka tas ir vistuvāk (kā vēlāk tika izmērīts – apmēram 80 metri…) bliežu šim virsū – BAMS, BAMS! Bet nekā – šams tomēr aiziet, un tajā brīdī pamanu, ka pa ceļu brauc kaut kas, kas atgādina krievu laiku motorolleru ar kravas kasti, kurā stāv trīs džeriki un, protams, viens vēl sēž un to tarataiku vada. Bet nu šamie laikam izdzirdējuši šāvienus ātri vien arī aizmin pa ceļu, ka noput vien, un pat atpakaļ nepaskatās :) Es, savukārt, ar binokli ilgi un dikti pētu biezokni sev pretī – a moš tomēr tas buks tur ir nokritis? Bet nekā…. Nākas vien rāpties zemē un iet skatīties, kas un kā. Tikmēr jau ir pienācis arī tēvs, kurš sēdēja blakus izcirtuma viškā. Apskatamies kārtīgi tur, kur bija potenciālais skrošu un buka impakts, taču nekādas asiņu pēdas neredz – un tas arī ir tīri saprotams, jo ar skotīm pa tādu gabalu nogāzt buku ir gandrīz vai neiespējami… Tā sakot mūžu dzīvo, mūžu mācies!
Bet nu tā kā vēl nav tumšs un ir laiks vēl pasēdēt, tēvs mani nokomandē doties uz nākošo izcirtumu, kur ir vēl viena viška, pats, savukārt, dodas atpakaļ uz savu iepriekšējo vietu. Tā nu es, ar plinti pār plecu, aizslāju klusām un mierīgi līdz nākamajam izcirtumam un atkal uztraušos viškā, kura šoreiz ir nedaudz zemāka, taču švakāk sanaglota :) Salādēju atkal plinti un nododos odu barošanai, kā arī apkārtnes vērošanai un uzmanīgai skaņu klausīšanai. Ņemot vērā, ka sāk jau tumst, putnu čivināšana ir gājusi mazumā, tāpēc daudz labāk ir saklausāmas skaņas mežā. Tā nu atkal skatīdamies riņķī un pētīdams uz telefona pulksteni, lai zinātu vai man nav jākāpj jau nost no viškas un jādodas uz ceļu, pat nepamanu, ka mežmalā atkal ir izlīdis rižais – šoreiz jau cits un atkal ar ragiem (atkal par to pārliecinos ar binokļa palīdzību). Protams, atkal jau nelielais stresiņš – ko darīt utt. Taču šoreiz situācija ir labāka, jo attālums ir tuvāks, taču vienalga ne tik tuvs (kā vēlak izrādās), lai varētu šaut ar skrotīm. Tā nu gaidu, gaidu – rižais mierīgi staigā pa izcirtumu, grauž zālīti – līdz beidzot nostājas man plāteniski pretī un bez maz vai saka – šauj! Skatos un pētu un rēķinu, ka šoreiz jau nu vajadzētu būt! BAMS, BAMS! Un maita rižais atkal aizskrien… Izrādās tumsā viss tomēr izskatās tuvāk nekā ir patiesībā un ja es būtu rīkojies gudri un vienā stobrā tomēr iebāzis lodi, tad būtu ticis pie meža gaļas, taču nekā. Jau atkal norāpjos no viškas, izvazājos krustām šķersām ap impakta vietu – nekādu asiņu. Nu nekā – dodos uz ceļu, kur jau ir piebraucis gan tēvs, gan arī bračka lēnām ir atstaigājis. It kā jau ļoti labs vakars – divi buki, pa abiem šauts – tikai vot viena skāde – nevienam nav trāpīts :) Skaidrs ir viens – turpmāk jāgaida vēl vairāk un jāpielaiž vēl tuvāk tas rižais, un tikai tad jābliež no plintes tās skrotis virsū! Vai arī otrs variants – jāiegādajas kāda ziloņu šaujamā bīse, kas ir ar garajiem stobriem, tad varēs arī pa lielo distanci gāzt ar skrotīm un tām nebūs tāda izkliede, kā no parastās bises.
Starp citu – pēc pēdējām ziņām skaidrs ir viens, ka varēšu mierīgi uz kādu laiku skipot visu medību padarīšanu, jo izskatās, ka izdalītās licences ir atšautas… :(

Originally published at 19 pints of beer. Please leave any comments there.

Vakar vakarā pie Dārgās bija atnākusi draudzene, kura uz kādu brīdi ir atbraukusi no Čehijas, kur viņa uzturas patstāvīgi, pie vecākiem uz Latviju. Tā nu vārds pa vārdam un tikām līdz tam, ka vajadzētu atvaļinājumā aizbraukt uz Pilzeni Čehijā, kur varētu gan pilis paskatīties, gan alu pabaudīt, pie tam darīt to ar auto. Nu, protams, vajadzēja arī apskatīties kartē, cik tālu tas viss ir, cik kilometri utt. utjp. Skatīties papīra kartē jau laikam skaitās vecmodīgi, kā arī maršrutu piemest un kilometrus rēķināt tādā veidā, tāpēc nolēmu pamēģināt Google Maps (it sevišķi pēc tā, ka biedrs Elvis bija izslavējis tā iespējas tajā ziņā, ka pat nelielās Rīgas ieliņās Google zin, kur ir vienvirziens, kur ne.
Tā nu atvēru augšminēto adresi, ievadīja From laukā Ogre, Latvia, savukārt, To laukā Plzeň, Czech Republic un nospiedu pogu Get Directions! Hooray! tiek sastādīts gandrīz ideāls maršruts, kuru var brīvi piekoriģēt pavelkot uz vajadzīgo pusi maršruta līniju, pēc kā smuki tiek pārrēķināti kilometri un pārrakstīta maršruta leģenda. Un kad sāku iedziļināties sīkāk, kas un kā – izrādījās, ka pat Ogres karte tur ir tādā sīkā izšķirtspējā, ka es mierīgi varu norādīt maršruta sākumpunktu savā pagalmā! Tagad vien atliek to visu piepucēt, saglabāt, izdrukāt – un varēs augustā gāzt uz Čehiju :)

Originally published at 19 pints of beer. Please leave any comments there.

</p>

©2007 Fotoaģentūra F/13

Atkal jau nedēļa ir pagājusi – nepaspēji ne acis pamirkšķināt! Lai to kaut kā atzīmētu, publicēju pirmo HDR fotogrāfijas mēģinājumu, kas ir tapis kādu brīdi atpakaļ, kad bija atbraucis biedrs BP. Iespējams, ka bildē vēl varētu piestrādāt pie apgraizīšanas, bet nu bija slinkums :DVēl vakar biju uz jogas nodarbību – it was funny :) Katrā ziņā, ja kāds man tagad mēģinās iegalvot, ka tas ir kaut kas “baigi vienkāršs” un “vispār īsti džeki cilā dzelžus” and stuff like that, tad varēšu tagad tos gudriniekus ļoti ātri nolikt pie vietas. Vakar tā pa īstam sajutu, ka tas nemaz nav tik vienkārši… Pie tam pat ņemot vērā to, ka kādu brīdi vispār nekas nav darīts sportošanas virzienā, izņemot stūres grozīšanu, skaidrs bija viens, ka derīgi būtu šādas aktivitātes apmeklēt vēl kādu reizi.Bez tam šodien aprit jau 6 nedēļas kā nesmēķēju – hooray for me! Vienīgi tagad regulārāk atkal parādās vēlme tomēr to cigareti aizdedzināt un kāri ievilkt dūmu… Bet lai tas paliek citai reizei ;)Vēl kādu brīdi atpakaļ (laikam pirms Jāņiem) man radās ideja, kuru varētu ieskapēt kādam spalvas brālim, lai apraksta vai nu romānā vai scenārijā. Tātad ideja – cilvēks, kurš pārdod savus sapņus, lai naktī vienkārši gulētu!

Originally published at 19 pints of beer. Please leave any comments there.

Ņemot vērā visus apsvērumus, droši varu apgalvot, ka pēc-svētku sajūta ir palēnām ienākusies. Laikam jau tāpēc, ka svinēšana vairāk vai mazāk uzsākās jau pagājušo trešdienas vakaru un turpinājās ceturtdien. Tad piektdiena, sestdiena un svētdiena tika pavadīta mierīgi un nepiespiesti, nelietojot gandrīz nemaz alkoholu. Un pateicoties tam, tas pieļāva iespēju vizināties riņķī nebaidoties, ka būs jāatsēž savas sutkas. Un, galvenais, šo 3 dienu laikā policiju dažas reizes redzēju, taču apturēja mani tikai vienu reizi – pie tam pa dienu un ar stulbu jautājumu – “Vai vakar alkoholu lietojāt?” (uz kuru tika sniegta noliedzoša atbilde) – palaida arī vaļā. Tā kā nezinu, kur nu bija tie policistu tūkstoši un sazin kas tur vēl :)
Tā kā īsti nesanāca nosvinēt Līgo vakaru, tad svētdien no rīta pamostoties kopā ar Dārgo, kāpām mašīnā, līdzi paķerot pases un mierīgi, nesteidzoties devāmies kur acis rāda (patiesībā, aptuvens virziens tomēr man bija skaidrs). Rezultātā nonācām no Ogres caur Neretu Lietuvā, kur devāmies līdz Rokiškiem, paēdām, pastaigājām, pabildējāmies (bildes varbūt vēlāk ielikšu) un braucām caur Biržiem, Skaistkalni atpakaļ uz Ogri. Kopā sanāca 8h, kā arī vakarā varēja ielietot lietuviešu alu :)
Savukārt, vakar ierodoties darbā sākās īsta spraiguma pilna nedēļa – vismaz man vakar likās. Darbs dzina darbu, taču šodien kaut kā tomēr ir izdevies panākt to, ka var nedaudz atpūsties un ierakstīt kādu rindiņu šeit. Vispār jau man ir gandrīz gatavs stāsts par medībām, kuras apmeklēju iepriekšējās brīvdienās, taču tas būs nedaudz vēlāk. Tagad droši vien beidzot iešu iedzert kafiju un paburšos tālāk ar papīriem, lai vēlāk atkal dotos iekšā šahtā.