muljkjiigi
gruuti ir saprast, kaapeec es varu iepatikties vienam cilveekam, bet ne tam, kursh man patiik. ja arii varu saprast, es nespeeju visu izdzeest, kas bijis un kas ir, kaa ziimuli ar dzeeshgumiju, un, zinot visus iemeslus, "buuveet" visu no jauna. un shaadi es nonaaku tik muljkjiigaa situaacijaa, ka apjuuku. un, kad es runaaju ar vienu no vinjiem, man galvaa momentaali rodas tieshi tie pashi teikumi, ko man nupat teicis pirmais cilveeks.
un tad es domaaju, vai tieshaam cilveeki ir tik dazhaadi, vai ir tomeer situaacijas, kad visi riikojamies gandriiz vienaadi. piemeeram, atsakamies no kaadas draudziibas, sakaam vienus un tos pashus vaardus, vienus un tos pashus mierinaajumus un iemeslus.