Numbers

Doma par tām kāzām mani nogalina.

Tetrishead


p.s. Šodien bija pilnīgs šizo sapnis, pilns ar gaļu, emocionālo spriedzi un avantūru.
Kad izgudros iespēju nofilmēt sapņus, lai nomodā var atkārtoti noskatīties un padalīties?

I's a Sandwich

Sešus gadus atpakaļ, tieši šajā mirklī, mana dzīve radikāli mainījās.

7 no rīta, pēc 11 darba stundām mēs ar L. devāmies ceļā ar tikko uzzīmētu plakātu stopošanai.. Plāns bija radies tikai kādas dažas stundas iepriekš, tādēļ bijām pilnīgi nesagatavots- salīdzinoši plāni saģērbušās, plānos, nepiemērotos apavos tādam dubļainam pasākumam..Bet pēc ļoti veiksmīgi pieveikta ceļa, bijām jau sapratušas, ka lietutiņš un mazliet vēsums mūsu entuziasmu nelauzīs.
Tā nu sanāca, ka es pirmo reizi mūža biju uz Superkausu. Bet tik sasodīti forši. Pusi laika pavadīju ar muti vaļā skatoties un priecājoties par lēcieniem, ātrumu, dinamiku.
Ļoti lielu daļu laika mēģināju iztēloties, kādas ir viņu emocijas braucienu laikā. Ko viņi domā, kā jūtas katru reizi, kad atraujas no zemes.. Kādas sajūtas pārņem, kad nokrīt un saprot, ka šajā reizē būs jāpaliek vienam no pēdējiem- pašpārmetumi un padošanās, vai cīņas spars un vēlme maksimāli pietuvoties konkurentiem, kas ir jau priekšā?

Lai vai kā, neatteiktos vēl ko tādu apmeklēt kādreiz :)

Brauciena dēļ sanāk arī, ka šobrīd negulēts jau vairāk kā 30 stundas. Bet nu jau saprotu, ka nedrīkst ķermeni tā izžmiegt līdz pēdējam, tādēļ taisos pie miera. :)

Šodien bija tik pozitīvs notikums, kāds sen nebija bijis.
Gājām uz parku izbaudīt silto laiku. Krustojumā pie Bērnu Pasaules K. [gandrīz 6 gadi] no galvas nopūta cepuri. Sākumā viņš pats skrēja tai pakaļ, cerot to noķert, bet, kad tā tika uzpūsta uz ielas braucamās daļas, [par laimi] apstājās un bezpalīdzīgi paskatījās uz mani. Lai gan visu laiku sekoju gan viņam, gan cepurei, domāju, ka nu nekas vairs nav glābjams, jo tūdaļ krustojuma gaisma mainīsies tā, ka mašīnas sāks pārvietoties tieši pa to daļu, kur ir apstājusies cepure.
Un tad notika negaidītai- 6. tramvaja vadītāja apstādināja tramvaju krustojuma vidū, bloķējot iespēju cepurei lidot tālāk, vai mašīnām sākt kustību gadījumā, ja nu K. skries pakaļ cepurei, kamēr sieviete, kas atradās vistuvāk ielai aizskrēja tai pakaļ un atgrieza to mums.
Biju tik ļoti pārsteigta par šo notikumu gaitu, bet tik ļoti iepriecināta par cilvēku spēju palīdzēt citiem, nevis pohujistiski noskatīties.

Paldies! :)

V: retas ir tās kāpnes, kur pietiek ar vienu soli, lai pa tām uzkāptu

A: nekur augstu pa tādām kāpnēm neuzkāpsi

Neskatoties uz milzīgo pārgurumu un enerģijas patēriņu piektdiena un sestdiena man bija pilna ar pacilātību.
Toties svētdien, kad man bija iespēja "atpūsties", es salūzu.. emocionāli..
Pati nevi neizprotu, kādēļ, kad ir spriedze- skrienu, daros, smaidu, izturu. Kā varu atslābt mazliet, tā lielais melnais klāt, depresija un pārgurums..

Šonakt ir skaistas debesis.

Indeed.

Foreword

Hands On The Bible

Izpausmes ar krāsām, Pink Floyd un diskusijas par to, kas ir sistēma un par ne-pakļaušanos tai. Ar 6gadnieku.
Ļoti kvalitatīvi pavadīts laiks :)

Mans emocionālais patiesums rada problēmas..