Snow Crystals
Mani paņēma.
|
Bijis
Maijs 2017
|
Repercussion of yesterday..
Sajūta, ka tūdaļ izklepošu plaušas. [Ja kāds tās atrod kaut kur apkārt blandoties, lūdzu atgriezt man.] Nekas jauns, bet dzive tomer medz but nejauka. :/ Ciku, caku, caku! Bija ļoti jauka satikšanās ar cilvēku, kuru nebiju redzējusi 12 gadus. Pārsteidza [patīkami] tas, ka nebija tāda neveiklā atkalredzēšanās mirkļa, bet viss aizgāja pašplūsmā. Jauki! Paldies maniem mīļajiem. :) Uz degungala uzmetusies pumpa, saka, ka kāds mīlot..? heh!
Un atkal iekšā sēž TĀ skumja. Tā, kura atnāk bez jebkāda acīmredzama iemesla. Ņem un atnāk, pieklauvē pie sirds/smadzenes [kā nu kurā reizē, vai dažreiz pie abiem reizē, tad ir pilnīgs piz***c] un saka, ka tur it kā viss ir ok, bet tomēr kaut kā trūkst. Kaut kāds tukšumiņš, kas neļauj līdz galam justies piepildītai, apmierinātai ar sevi, savu dzīvi. No one is going to eat my chocolate cakes!!
Atradās iekš FB.
"Light travels faster than sound. This is why some people appear bright until you hear them speak." Red Bull Tru Fix trases pārredzamība lika vilties. Lai gan, man jau bija aizdomas, ka tā varētu būt, ja reiz viss notiek Dzelzceļa muzejā. Vakardiena, jeb šorīts beidzās ar jocīgu beztēmas besi, kas turpinājās pat miegā- sapnī. Un dodamies pie sāļā ūdens. "Dažkārt viss, kas dzīvē ir vajadzīgs, ir tikai mazāk netaisnības, kā parasti, lai cilvēks justos laimīgs." /Vilis Lācītis "Stroika ar skatu uz Londonu"/
Manai dzīvei cauri gājuši ir daudzi cilvēki.. Daba pat dusmojas daiļi.
|






