Manai dzīvei cauri gājuši ir daudzi cilvēki..

Un, atskatoties uz notikumiem, protams, ir nostaļģija un pietrūkst lielākā daļa no tiem.
Bet es saprotu, ka laiks iet uz priekšu, viņi mainās, es mainos. Un, pat ja kaut kāds kontakts vēl ir saglabājies, tad vairs nav izjūtama nepieciešamība pēc tiem cilvēkiem manā dzīvē. Un domāju, tas tieši tāpat ir arī no otras puses. Ir jauni cilvēki, kas konkrētajā mirklī ir tuvāki/aktuālāki.

..un būs vēl daudzi citi.