Šodien bija tik pozitīvs notikums, kāds sen nebija bijis.
Gājām uz parku izbaudīt silto laiku. Krustojumā pie Bērnu Pasaules K. [gandrīz 6 gadi] no galvas nopūta cepuri. Sākumā viņš pats skrēja tai pakaļ, cerot to noķert, bet, kad tā tika uzpūsta uz ielas braucamās daļas, [par laimi] apstājās un bezpalīdzīgi paskatījās uz mani. Lai gan visu laiku sekoju gan viņam, gan cepurei, domāju, ka nu nekas vairs nav glābjams, jo tūdaļ krustojuma gaisma mainīsies tā, ka mašīnas sāks pārvietoties tieši pa to daļu, kur ir apstājusies cepure.
Un tad notika negaidītai- 6. tramvaja vadītāja apstādināja tramvaju krustojuma vidū, bloķējot iespēju cepurei lidot tālāk, vai mašīnām sākt kustību gadījumā, ja nu K. skries pakaļ cepurei, kamēr sieviete, kas atradās vistuvāk ielai aizskrēja tai pakaļ un atgrieza to mums.
Biju tik ļoti pārsteigta par šo notikumu gaitu, bet tik ļoti iepriecināta par cilvēku spēju palīdzēt citiem, nevis pohujistiski noskatīties.

Paldies! :)