Dažreiz pārpratumi var izraisīt diezgan komiskas situācijas, kas var dāvāt kaut vai 20 sekunžu smieklu lēkmi, kas jau ir kas pozitīvs. :)

[Protams, protams, tas var nostrādāt arī gluži pretēji. Un kā liekas, tā visbiežāk arī notiek. Cilvēka dabā laikam ir visur censties saskatīt to ļaunāko.]

..savukārt citreiz šie paši pārpratumi var novest pie visnotaļ patīkamām un interesantām sarunām... :]
Un ja tā tomēr nenotiek, tad tur diez vai pie vainas ir tendence visā saskatīt slikto. 'Worst case scenario' ir vienkārši vēl viena dzīves stratēģija un tajā es nekā slikta nesaskatu.

Viens cilvēks man vienreiz teica, ka viņš cenšas visā saskatīt sliktāko, lai nevajadzētu vilties, jo jau ir sagatavojies visdrausmīgākajam. Bet ja nenotiek tik slikti, kā bija domājis, tad ir tikai labāk. Kkā tā.

Apmēram tāda tā doma, jā. Tikai bez tās nolemtības pieskaņas. Es pats piederu pie šīs kategorijas cilvēkiem, un tā ir sava veida militāra domāšana, kas ne obligāti nozīmē, ka jādomā ir vissliktāko un pastāvīgi jāgatavojas vilties. Nē. Vienkārši jāpatur prātā, ka viss var noiet arī greizi un ir labi, ja vienmēr ir plāns 'B'. Un plāns 'C', ja plāns 'B' noiet greizi. Vot tā kaut kā. :P

Tam cilvēkam bija tā shēma tāda ar negatīvisma piegaršu. Bet Tavs variants izklausās vienkāršs un pašsaprotams.

Būtībā, ļoti pareiza doma, ar kādu bīdīties uz priekšu pa dzīvīti.
Man liekas [bet, ja liekas, var sasisties. hah!].