Man liekas, esmu par naivu šai pasaulei.
Vienmēr gribās ticēt, ka viss ir labāk kā ir patiesībā.
[Runa iet par cilvēcisko faktoru, uzticēšanos, meliem, savtīgumu, so called love un visām pārējām huiņām]
Ūn vēl.
Viegli pieņemt lēmumus par kādu situāciju, kuru patiesībā nemaz nezin. Tikai tik daudz, cik viens indivīds pastāsta. Bet kā ar otru pusi?
|
Bijis
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} almighty_j :: nothing special [+1]
Maijs 2017
|
Apmēram tāda tā doma, jā. Tikai bez tās nolemtības pieskaņas. Es pats piederu pie šīs kategorijas cilvēkiem, un tā ir sava veida militāra domāšana, kas ne obligāti nozīmē, ka jādomā ir vissliktāko un pastāvīgi jāgatavojas vilties. Nē. Vienkārši jāpatur prātā, ka viss var noiet arī greizi un ir labi, ja vienmēr ir plāns 'B'. Un plāns 'C', ja plāns 'B' noiet greizi. Vot tā kaut kā. :P |