Man liekas, esmu par naivu šai pasaulei.
Vienmēr gribās ticēt, ka viss ir labāk kā ir patiesībā.

[Runa iet par cilvēcisko faktoru, uzticēšanos, meliem, savtīgumu, so called love un visām pārējām huiņām]


Ūn vēl.
Viegli pieņemt lēmumus par kādu situāciju, kuru patiesībā nemaz nezin. Tikai tik daudz, cik viens indivīds pastāsta. Bet kā ar otru pusi?