paviljona skate bija smacīga. spilgtākas par tērpiem bija blakusstāvošās šausmas. kaut kāds gejiņš, ja nemaldos tad tas bija kupiansky, kas saīdējās un savaidējās mētajot rokas pa gaisu ar pretī sēdošo ievu adamss. kā tāds gražīgs bērns, kas riktīgi nemāk uzvesties. improvizētais minets ar pirksta sūkāšanu vispār bija kaut kāds idiotisms, kas lika atcerēties drauga laura teikto, kas pats ir netradicionāli orientēts, kamēr viņš svieda ārā no savas ballītes maigi zilu jaunieti ar sliktām manieriem- ir geji un ir peģiki. un peģiks- tā jau ir diagnoze. tāda vaļšķība + vulgaritāte + infantīlisms kā sievietēs, tā vīriešos ir vienkārši nepanesams.

lūdzu, ļauj man nomainīt darbu, jo es jau sāku samierināties.

fešen-smešen.. kas to būtu domājis, ka vīrietis mani bombardēs par visādu šmotkparāžu&co pasākumu apmeklējuma piedāvājumiem. uz fešen vīku šodien un rīt, nākamnedēļ fešenmūds 4dien un 5dien. man ritenis jāeļļo un jauna priekšējā dakša jāmeklē- tur dzīvo prioritātes. nākamnedēļ uz vienu intereses pēc jāaizdodas, bet uz pārējiem, nemaz nemulstu, ka mīļais ieviesīs pavadoni. mums gan nav viena gaume, kas attiecas uz sievietēm, kas uzskatāmas par piemērotām, lai ļautos viņu izvēlētām sarunām un izklaidēšanai, bet tāpat interesanti, kā viņš koķetē ap tēmu "greizsirdība"

īss tulkojums personīgai lietošanai, ko esmu apguvusi strādājot kopā ar kristīnu:

- bļāāā, pizdata ahujena kruto eto!
jauki, man patīk.

- pipec, on čto jobnulsa?
klients vēlas papildus atlaidi.

- huj sasi.
diemžēl lielāku atlaidi mēs nevaram piemērot,jo ražotājs ir noteicis esošo cenu. arī ja jūs saglabātu ieteicamo plaukta cenu un palielinātu uzcenojumu- jārēķinās arī ar mārketinga izmaksām, bonusu un jābūt iespējai iedot akcijas atlaides.turklāt, ņemot verā, ka produkts ir tik specifisks, mūsuprāt šī minimālā atlaide nespēlēs nekādu lomu.

-nu bļāā!
tuvāko stundu es būšu tik aizņemta, ka nevarešu sēdēt ss.lv.

- da pusķ on iģot v žopu!
finanšu direktoram vajag atskaiti. es te pabeigšu savas lietas, uzpīpēšu un nosūtīšu.

- da pusķ aņi iģot v žopu!
igauņiem vajag atskaiti. es te pabeigšu savas lietas, uzpīpēšu un nosūtīšu.

acīm tuvās gaismas tumsā nevar ieslēgt. fe, kaut kādas īslaicīgas sekas gan jau. un vēl žilbstu. aij, pavisam

hehēh. tikai pēc atpakaļ atnākušām baumām noprotu, ka tas cāļasmadzene, paziņa no skolas laikiem ir sapratis, ka mans radinieks, kas ir starp tēva un vectēva gada gājumu, ko satikām andrejostā, kad stumām pikapā ntās alus kastes, esot mans biezais ārzemju draugs, ko esmu nocopējusi un tādēļ nekomunicēja ar šamiem, jo man esot kauns par viņu. āhahā, ko? pēc tās etīdiskās ainiņas ar ģimenes bļaustīšanos un purpināšanu, šādi secinājumi ir ļoti kreisi. viņš ir brazīlijas latvietis, tas arī vienīgais, ko tas dunduks būtu uzķēris. ņemot vērā, ka viņš pats tur bija ar omīti, (andrejostas autlets laikam nemaz tik bieži neredz omītes) nākamreiz jāpajautā kopš kura laika viņš no milf'ām ir pārmeties uz gilf'ām.

jap.tomēr atkal. pazaudēju telefonu. mana finanšu plūsma mani ienīst. nē, bet es iemācīšos apieties ar lietām prātīgi, jo tagad tas prasīs taupības režīmu, bet lētāku telefonu, lai kreņķi mazāki nākamreiz, es negrasos pirkt, jo tā netiks izlabota nevērība pret lietām un ne ar ko neiemācīšos apieties prātīgi un ilglaicīgi. pretīga trešdaļalgas mācība. laimīgu pirmdienu.

nu lūdzu, tikai ne atkal.

pretējie kaimiņi mēģina klāj gultu un vienlaicīgi strīdēties zīmju valodā. izskatās, ka tikko sakāmais izkrita no rokām reizē ar spilvenu. izskatās dramatiski.

bet tad atkal.. ja man vajag nogriezt matus, un es negribu brīnumus, tad eju pie friziera, ja gribu salabot zobu, eju pie zobārsta, un, ja gribu kultūru, tad eju uz operu vai teātri un izmantoju tur nodarbinātu cilvēku darba augļus un rezultātā man ir salaboti zobi, smukāki mati, nekā ar virtuves šķērēm šņikāti un sava kripata kvalitatīvas kultūras, ja mana izvēle ir bijusi pareiza. tāpēc itkā nevajadzētu arī pārlieku vairīties izmantot cilvēku darba rezultātu ieteikumiem sevis sakārtošanā, kuriem doma par garīgiem jautājumiem ir arī tajā laikā, kad es čukinu uz/no darba, taisu piektdienas atskaiti vai sēžu sapulcē. nebūtu, ka starp viņiem tik daudz tukšu šarlatānu un vanabī garīgo skolotāju ar personīgām ambīcijām.

pēc visiem priekšrakstiem šim vajadzētu man ļaut aplaimot pasauli ar apņemošu rāmu maigumu pret to. faktiski tā ir kaut kāda kūdras ēšana, kopā ar pliķējošiem pieskārieniem. uz mirkli sāku apšaubīt savu saprāta klātbūtni lēmumu pieņemšanā un to vai visas šīs māžības man jebkad spētu palīdzēt izprast rituālu darbību nozīmi un piedzīvot izšķīšanu kādā, tiešām tam noticot.. gan jau tā daru tikai tāpēc, ka gribās skatīties uz visādiem svēšiem cilvēkiem un to, ko nu atkal interesantu šamie izdomājuši un kā tas viniem palīdz pendelēties pa dzīvi uz priekšu apmierinātākiem un piepildītākiem.
viņam šķiet, ka "tu gribētu atrast savu "baru", bet tev neviens nepatīk" drīzāk, ja šāds variants, tad nekur nejūtos pieņemta, jo tā sajūta, ka esmu saprasta un apkārt ir līdzīgi, vēl nav bijusi. ārī ta, ka nav gribējies baigi smieties- tā arī nav bijis. tā jau skatoties uz viņiem un liekas, ka viņiem visa tā kopības sajūta ir + nopietnība un spēja nešaubīties par šo izdarību jēgu un viņi vēlīgi gribētu dalīties šajās sajūtās ar mani. tā domāju pārējā īsajā laikā, kurā nebalstos uz sajūtas, ka tādas dzīves filozofijas, kas ietver dīvaini identiskas kolektīvas darbības un kolektīvas domas, līdzīgi kā reliģijas, ir sava veida vājuma izpausme un spieķis, kas balsta, tās rāda ceļu slinkiem, slimiem vai apjukušiem.

egocentrismu nav iespējams pārvērtēt, liekas, tas tiešām nav iespējams.lai kā liktos, neinteresē nekas vairāk, kā es pati. attopos atmiņai lēnām dzēšot ārā konkrētus cilvēkis, atstājot vien sajūtas, kā viņi lika justies un, ja nav konteksta emocijās, tad to cilvēku tur vispār nav. šodiena atgādināja divus cilvēkus, ko esmu pavisam aizmirsusi. šķiet kā es viņus būtu iemācījusies pirms eksāmena un tad viss, veiksmīgi, acumirklīgi aizmirsts. pietam mana dzīves izjūta ir bez sesijām, bet ar skaidri izteiktu, raiti ritošu moduļu sistēmu. vismaz tā kaut kā skatos uz cilvēkiem ar kuriem gribās (pa)priecāties. tā žiks un aizmirst. pavisam kas cits ar tiem otriem, no kuriem raustos un, kas patiesi interesē un ar kuriem nekas nav vienkārši, jo patiesi. tur speciāli un tīšām atkārtoju atkal un bezmaz mācos no galvas par jaunu tās detaļas un sīkumus, lai tikai saglabātu, kaut skaidri jau iearhivētu neļauties atkārtošanai un tādēļ sabojāšanai. kaut kāda iemesla pēc man ir nepieciešama tāda sentimenta piebarošana, lološana un uzturēšana.