paviljona skate bija smacīga. spilgtākas par tērpiem bija blakusstāvošās šausmas. kaut kāds gejiņš, ja nemaldos tad tas bija kupiansky, kas saīdējās un savaidējās mētajot rokas pa gaisu ar pretī sēdošo ievu adamss. kā tāds gražīgs bērns, kas riktīgi nemāk uzvesties. improvizētais minets ar pirksta sūkāšanu vispār bija kaut kāds idiotisms, kas lika atcerēties drauga laura teikto, kas pats ir netradicionāli orientēts, kamēr viņš svieda ārā no savas ballītes maigi zilu jaunieti ar sliktām manieriem- ir geji un ir peģiki. un peģiks- tā jau ir diagnoze. tāda vaļšķība + vulgaritāte + infantīlisms kā sievietēs, tā vīriešos ir vienkārši nepanesams.