par nepacietīgu,lai izteiktos precīzi. tas otrs ass un mums ir pārpratums no nekā.
vai arī kā tagad, kaut ko pasaku viņai aprautu pusvārdā, saprotu pēc skatiena, ka tā doma atnāca tikai pie manis šī notikuma kontekstā, nebūs un jau vairs sīkāk neskaidroju. negribētu samierināties ne ar ko citu. lai ir tā būšana uz viena viļņa.

viņam ir grūtāk. viņam, ja būtu bezkaunīga, būtu jāuzmin nevis tas, ko es domāju, bet tas, ko es nenojaušu, bet ļoti izbaudītu, ja sāktu apdomāt. viņam mani ir jāpārsteidz ar domām, kuras es pati sev tikai vēl gribētu atklāt. lai ir tas sevis jaunatklāšanas elements saistībā ar viņu.

man liekas, ka diezgan godīgi prasīts, ja ņem vērā, ka viņš grib ziedus darbadienās uz vakariņu galda sakoptas mājas virtuvē, lai esmu neatkarīga, bet ne visu varoša, nododos darbam, bet mājās 6os, gribu bērnus, bet atrodu sevi, lai man ir izaicinājumi, kas saistīti ar pēdējo spēku izsīkumu, bet man ir vienmēr perfekti koptas rokas un laba āda.

diezgan muļķīgi,gari un lieki runājot, cenšos pateikt, ka esmu aizvainota ar visu, ko viņš grib no manis. itkā es nebūtu nekas no tā. bet man to iedomājoties galvā uzreiz ir viņa "es tā neteicu". bet esmu vienojusies, ka viņam neko neteikšu, jo mani neķer nevienas prasības, kurās nebūtu daļa no tā, ko gribu pati no sevis, tā kā viss čotka.