<- | mem | ->
 

neverklever
16 March 2013 @ 01:24 pm
 
nemāku tā dzīvot ar kādu, bet ļoti gribu. viņš mani beidz nost... tas viss despotims. maigāku pati apēdu un atlikušo noroku. visas tās viņa mantas katrā stūrī, katrs teikums ar ko viņš man liek jusies kā dzīves atkritumama. man vajadzēja no rīta aiziet izskriet, lai pietiktu ķīmijas ar ko argumentēt, nomierināt un ar savu racionālismu padarīt par muļķi, bet tagad es skaisti dancoju pa emocionālo sieviešu stereotipu. tagad iedzeršu, tas vismaz ir ceļš uz sevi.
 
3 | ...
 
( Post a new comment )
[info]ocher on March 18th, 2013 - 12:19 pm
izklausās briesmīgi, es tā nevarētu.
(Reply) (Thread) (Link)
[info]neverklever on March 18th, 2013 - 09:42 pm
ai, nu man tagad kauns, ka tā lieku tam izskatīties, bet tajā mirklī tā jūtās. domāju, ka mēs abi dikti egoistiski un tie strīdi pirmo reiz ar kādu tik traki, ka cenšamies viens otru sāpināt iebakstot nesaudzīgi patiesību acīs un tad ir divi aizvainoti mazi abižoti cilvēciņi ar savām bažām, par to, ka varbūt mēs nemaz neesam tā vērti, lai mūs kāds vispār mīlētu.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
[info]ocher on March 19th, 2013 - 10:03 am
skan kaut kā nepareizi. un stasts jau nav par mani (nav svarīgi, ko varu/nevaru es - man te nav vispār nekādas teikšanas) ir svarīgi, vai viss pārējais atsver šādus brīžus.
(Reply) (Parent) (Link)