| |
[Dec. 12th, 2014|04:02 pm] |
|
Esmu pasākusi, aiz neko darīt, no rītiem iet uz darbu pus h ātrāk. Brokastis jau ir biegušās, meitenes tīra restorānu, es uzvāru sev kafiju, iekārtojos mazajā ādas ( lēta dermantīna) divančikā un skatos Fake Britain. Šorīt stāstīja par ifõniem un tievēšanas tabletēm, kuras it kā esot 100% no augu valsts. Stāsts par to, ka bieži vien tie, kam kauns par savu svaru kaunās arī runāt par to, tāpēc pa kluso ībejā pasūta kaut kādas brīnum tabletes, kas ir šķietami nevainīgas, jo viss tik dabīgs utt. Beigās, protams, nekas tur nav dabīgs, cilvēks dzer tās tabletes nemaz nezinot, kas par ķīmiju un draņķi tur patiesībā ir iekšā, sākt grimt depresijā, saiet sviestā un beigās pakarās veļas auklā. Kāpēc es par to aizdomājos? Jo man arī patīk visādi tipa dabīgie medikamenti, tiesa gan ne tievēšanai, bet miegam un nervu nomierināšanai. Tā nu es nedēļu jau pļauju iekšā kaut kādas balderjāņu un co tabletes, guļu kā zīdainis (vismaz kā zīdainis, kurš guļ saldi), noguļu savas 9 stundas, vel paguļu pēc darba kādu stundiņu un tad vakarā atkal mierīgi parubos, kas totāli nav raksturīgi man. Tiesa gan grūti teikt vai esmu manījusi izmaiņas savā uzvedībā, droši vien konstatēt depresiju kadam, kurš in genral jau ir nelaimīgs un pasaulē vīlies, varētu būt pagrūti. Pamanījusi esmu tikai to, ka man aizvien grūtak ir izteikties latviski un konstruēt teikumu, kurš nebūtu daļēji latviešu, daļēji angļu valodā. Es bieži vien arī ar Edžu runāju angļu valodā, kas man nāk tā dabiski, bet no malas varētu izklausīties pastulbi. |
|
|
| |
[Dec. 10th, 2014|09:32 pm] |
|
Domāju par to, kā es atstumju cilvēkus un pēc tam čīkstu, ka man ir vientuļi un, ka nav šeit draugu. Kas nebūt aŗī nav taisnība, esmu sadraudzejusies ar Aneti un Martu, kuras abas ir diezgan feinas. Bet tad pār mani nāca apgaismība - tā nav draugu neesamība, kas mani padara vientuļu. Es gribu ģimeni. Savu ģimeni. Bet tas laikam, kad pūcei aste ziedēs. |
|
|
| |
[Dec. 9th, 2014|05:57 pm] |
|
Vot krāni. Pagājušo gad uz nebēdu skatījos Gandrīz ideēlas vakariņas, šogad vairs neļauj. Lūdzu jums, skatieties bez tabu un sēdiet biksēs, dargie aizbraucēji. |
|
|
| |
[Dec. 8th, 2014|09:38 am] |
|
Sapņoju, ka savai lielajai longman vārndīcai biju izgrebusi dobu vidu, lai tur kaut ko glabātu. Atzīšos, ka sen sen man ļoti kārojās pēc tādas grāmatas, kurā varētu kaut ko noslēpt, bet nu skaidrs, ka vārdnīcai es neko tādu nenodarītu. |
|
|
| |
[Dec. 5th, 2014|03:58 pm] |
Ok, mana cīņa par maniem zābakiem.
Man ne tuvu nav žēl to 15 mārciņu un lai jau labi valkājas tie zābaki, kam jau nu viņi tika. Mani sanikno tas, ka nespēju saprast, kā piegadātājs var atstāt kāda cilvēka paku kaut kādam tur kaimiņam pat nepiefiksējot, kādā adresē viņš to paku ir atstājis. Pēc maniem atkārtotajiem centieniem izspiest no ukmail kaut kādu informāciju par pakas atrašanās vietu, es secinu, ka viņi paši nezina kur viņa ir, zina tik vien to, ka parakstījusies par paku ir persona vārdā Anjum. Un tagad viņi man vienkārši vairs neatbild un ignorē. Un tā kā man nav nekādas zīmītes no piegādātja, varu stāvēt un kasīt kuli. Pārdevējs saka, lai beidzu scamot, jo visur uzrādās, ka paka ir piegādata. Piegādāta jau viņa ir, tikai ne man. Un es pat saprotu pārdevēju, jo pilna pasaule ar tādiem scammeriem, kas grib haļavnos zābakus. |
|
|
| |
[Dec. 4th, 2014|10:45 am] |
|
No rīta E ir samērā nekoordinēts un lienot laukā no gultas gar manu plauktu, 98% gadījumu nogāž zemē manu orhideju. Šorīt pamodos un atklāju, ka pa visu grīdu ir izbirušas aŗī manas skaistās violetās acu ēnas. Nu neko. Varētu jau būt, ka mazliet arī pati esmu vainīga, jo tā orhideja ir kritusi jau aptuveni 45683 reizes, bet es kā negūstu mācību, tā negūstu. |
|
|
| |
[Dec. 3rd, 2014|02:55 pm] |
|
Ā, starp citu, aizgāju pie kaimiņa pec pakas. Neticēsiet, viņam tās nav. Un ko man tagad darīt? Pats pasts nezina pie kā viņi nafig ir atstājuši manu paku. Uz katru manu vestuli viņi atbild: "Pie kaimiņa." Amazing. |
|
|
| |
[Dec. 3rd, 2014|02:20 pm] |
|
Kinda Ziemassvētku brīnums. Pie mums (viesnīcā) jau pus gadu ceturtajā istabā dzīvoja kāda sieviete. Sīciņa un tieviņa, un ļoti slima. Pārvietojās viņa vai nu ratiņkrēslā, kuru kāds stūma, vai ar kruķiem. Mēs viņai, kurš nu bija tuvāk un kuru viņai izdevās sasaukt, palīdzējām apģērbties, uzlikt parūku, uzvārīt kafiju. Viņai pie spoguļa stāvēja piesprausta dēla kāzu fotogrāfija, bet ne reizi neredzeju, ka kāds pie viņas nāķtu ciemos, izņemot soc darbinieku. Katru otro dienu pēc viņas brauca ātrie un veda uz kaut kādām procedūrām. Atlikušajā laikā viņa gulēja gultā zem segas, tāda sarāvusies, un klausījās krisītgo radio. Viņas istabas durvis vienmēr bija līdz galam vaļā, lai mēs dizrdētu, ja viņa kadu sauc palīgā. Pirms pāris nedēļām uzzinājām, ka viņa beidzot izvācas no viesnīcas, jo ir sagaiījusi beidzot savu vietu aprūpes centrā. Palīdzējām viņai apģērbties un savāķt mantas. Viņa lēnām, ar pulēm, aizgāja līdz vestibilam un sēdēja tur un klusi gaidīja. Gaidīja ilgi, līdz saņēma zvanu, ka kaut kas nogājis greizi un uz vietu aprūpes centrā būs jāpagaida. Un tā viņa devās atpakaļ uz savu istabu. Bet šodien par lielu izbrīnu visiem pēc viņas kāds atbrauca. Stāsts, bez šaubām, skumš bez gala. Mēs visi sirsnīgi atvadījāmies, jo skaidrs, ka pēdējā pusgada laikā tā mazā, briemsīgā istaba bija viņas mājas un viesnīcas darbinieki tāda kā pseido ģimene. Bet prieks, ka viņai nebūs jāsagaida Ziemassvēti šajā ūķī ar darbiniekiem, prostitūtām un pelēm. |
|
|
| |
[Dec. 2nd, 2014|05:03 pm] |
Zaibis. Vel viena paka, kura man nezinot ir atstāta pie kaimiņa. Pasūtīju gumijniekus, samaksāju ekstra naudas par ātru piegādi. ātrā piegāde kavējas jau nedēļu. Rakstu pārdevējam - kur ir mana paka, par ko es maksāju naudu? Šie man iedod tracking number, kas uzrāda, ka paka ir piegādāta. Rakstu pastam:
Es: Kur ir mana paka?
Pasts: Piegādāta.
Es: Nav gan. Nav arī zīmītes nekādas.
Pasts: Mēs atstājām paku kaimiņam.
Es: Jauki. Kuram kaimiņam?
Pasts: Viņu sauc Anjum.
Es: (tūlīt explodēšu nodusmām) Varbūt adresīti arī iedosiet, pieņemot, ka man ir vairāk kā viens kaimiņš un, ka es arī varētu nezināt kā visus manus paistāņu kaimiņus sauc.
Izrādās, bez šaubām, ka atstājušies pie tā paša kaimiņa, kur iepriekšējo reiz. Kas, starp citu, ir kaimiņš čerez divām mājām, nevis blakus esošs tiešām kaimiņš. Nu un nekas cits man neatliks kā vilkties rīt pie viņa un prasīt savu paku. Man tas nav patīkams process, nedomāju, ka arī viņam ļoti tīk, ka kāds visu laiku atstāj pie viņa manus sūtījumus. Bet vabrūt es vienkārši šodien esmu ekstra sarūgtināta ar dzīvi un pasauli. |
|
|
| |
[Dec. 2nd, 2014|01:47 pm] |
Man nereāli patīk, ja no manis slēpj kaut ko.
Varētu teikt, ka tas piepilda mani ar dzīvesprieku un mīlestību. |
|
|
| |
[Dec. 1st, 2014|06:17 pm] |
|
Šodien secināju, ka esmu totāli izlepusi un pilnībā dodu priekšroku šopingam internetā. Ziemassvētku dāvanu meklējumos un vienkārši jauku lietu meklējumos ar Aneti nostaigājāmies kādas stundas četras + kādas divas stundas, kas tika pavadītas gaidot un izmantojot sabiedrisko transportu. Bet visa tā rezultatā esmu pargururusi, tik pargurusi, ka varētu mieŗigi likties slīpi. Tik pārgurusi, cik pārgurusi es pat neesmu svētdienās pēc darba. Sev, bez šaubam, izņemot sviestmaizi, es neko nenopirku, jo nevaru atļauties. Nolēmēm, ka nākošreiz Anete varēs atbraukt pie manis un kopīgi revidēsim internetveikalus. Mierā un klusumā, ar mūziciņu fonā un karstas kafijas krūzi rokā. |
|
|
| |
[Nov. 30th, 2014|04:12 pm] |
|
Šodien bija varen jautra darba diena. 24. istabā iečekojās vīrietis, kurš pēc kadām 10 minūtem jau bija atpakaļ reģistatūrā un pieprasīja citu istabu, jo viņu nepamierina gultas matracis, kas viņam visticamāk sagādāšot muguras sāpēs. Tā kā neesam šobrīd ļoti aizņemti un ir daudz brīvu istabu, man palūdza, lai parādu viņam pāris istabas. Katrā no istabām viņš apsēdās uz gultas, aptuveni minūti sēdus palēkāja pa matraci un secināja, ka neviens no matračiem nebūs gana labs. Tiesa gan pēc aptuveni 20 minūtem matraču pētīšanas un lēkāšanas, tomār 31. istabā atradās matracis, kurš bija izturējis lēķāšanas testu. Klients apmierināts un mēs visas pārņirgušās līkas. |
|
|
| |
[Nov. 27th, 2014|11:43 pm] |
|
Black Friday. Gribēju iemest aci iekš currys.co.uk - man saka, gaidi rindā, visi met acis. |
|
|
| |
[Nov. 25th, 2014|09:23 pm] |
Esmu nolēmusi līdz Ziemassvētkiem saskābēt kāpostus.
Un šodien atnāca mans ritenis par ko esmu priecīga, bet kurjers gan mani izbesija. Sestdienas vakarā saņēmu īsziņu, ka 'hei, mēs Tev bijām atveduši tavu paku, bet Tu nebiji mājās.' Nu bulšits es saku, biju mājās un arī draudziņš visu dienu bija mājās un ja arī kāpņu telpas durvis ir slēgtas, tad viņiem pavisam noteikti ir mans numurs. Aizsūtīju vieņiem vēstuli, lai piegāda šodien un zvana, kad ir klāt. Uzlīmēju vel uz mājas durvīm zīmīti, kas teica, lai zvana uz numuru tādu un tādu, bet viņi paņem un atstāj manu paku divas mājas tālāk esošajam kaimiņam. Ok man nav grūti aziet pēc tās pakas, bet vēl vieglāk par mana 10 kg smagā riteņa stiepšanu uz kaimiņu māju, varetu būtu izvilkt savas rokas sev no pakaļas un vienkārši man uzzvanīt.
Bet atgriežotes pie kāpostiem, nopirku divas lielas kāpostgalvas, laikam galīgi maz sanāks, ja pieņem, ka vispār sanāks. Man lietas izplānot izdodas daudz vieglāk, kā realizēt. |
|
|
| |
[Nov. 21st, 2014|10:44 am] |
Es šodien plānoju saņemties drosmi un aiziet uz parku. Kopš tās polietes noduršanas neesmu tur gājusi. Vēl joprojām stāv uz stūra puķes uz svecītes. Bet cilvēki taču tur iet, cilveki taču dzīvo uz tās ielas. Bet vispār man viss likās tā jocīgi - bija sarīkots tur dievkalpojums bazīnīcā, visās viesnīcās (arī mūsējā) bija sarīkotas kafijošanas, lai pieminētu, bet neviens nevāca naudu. Briti nevāc naudu no kolēģiem, kad kāds nomirst? Parast taču savāc kaut kādu naudu no visiem un atdod tur vecakiem vai citiem radiniekiem to aploksni. Bet te viss tas likās kaut kā jocīgi - sanāksim padzersim kafiju, izteiksim vecakiem līdzjutības un iesim mājās? Mani gan atvaļinājums izglāba no šīs sēru kafijošanas, bet mana lietuviešu draudzene Marta arī brīnijās, ka neviens nevāca naudu. Protams vadība, tie kas sēž ofisā un laiž luni visu dienu, sev iedeva vīkendu brīvu, lai varētu sērot majās par Magdalēnas tragisko nāvi. Tie, kas tiešām strādāja ar viņu kopā tā arī rukāja kā rukādami visas septiņas dienas. Lieki teikt, ka droši vien 90% no tiem gudriniekiem, kas strāda ofisā nevienā acu galā nebija to Magdu pat redzējuši.
Bet in other news, tā kā man bail iet uz ielas, pasūtīju sev exercise bike, kuram būtu jāpienāk nakam otrdien. Protams no lētā gala un, papētot paramterus, sapratu, ka viņš ir diezgan neliels, beigās sanāks mīties kā uz bmx, kas varētu bū diezgan uzjautrinoši.
Un vēl es nevaru saprast vai ir par agru līmēt logā sniegpārsliņas? Baumas klīst, ka Latvijā snieg, man te protams brīvdienas solās +15. |
|
|
| |
[Nov. 17th, 2014|08:50 pm] |
|
Atgriezos no atvaļinājuma un mani sagaidīja neforšas ziņas. To, ka ap Ziemassvetkiem viesnīcās ir tukšums, es zināju, tikai iepriekšējā darba vietā tās tiešam bija dažas dienas pirms un pēc svētkiem. Šeit izrādās gan visu decembri, gan janvāri esot pilnīgs klusums. Uz nākamo nedēļu norezervētas ir 9 istabas. Deviņas, kas ir like wtf? Vienīgā cerība paliek uz prostitūtām, kas mēdz pie mums iegriezties ar saviem klientiem. Kas man atgādināja nesenu un ļoti smieklīgu atgadījumu. Ienāk beibe ar čali, par beibes nodarbošanos uzreiz viss skaidrs, prasa numuriņu. Viss rezervēts. Bet beigu galā istabu viņiem iedeva, jo jaunkundze paskaidroja, ka viņiem jau nevajag uz nakti, tik uz pāris stundām, jo šie ir traki saguruši un ienākuši tikai nosnaustis uz kādu stundiņu vai divām. Tā nu viņi pāris stundas 'nosnaudās', samaksāja par istabu un izgulējušies pavisam frišiņi aizdevās tālāk. Tāds nu ir tas mazo nomales viesnīcu šarms. Bet tas ne tuvu nav tik traki kā izkalusās. Kādu brīdi atpakaļ vienā no triple istabām bija apmetušās divas rumānietes un viens vīrietis. Palika viņi pie mums kādu mēnesi, bet tikai mēneša otrā pusē gaismā nāca, ka tas čoms ir abu dāmu suteneris un šamie vienkārši bīda savu biznesu mūsu mazajā, mīļajā viesnīciņā. Tiesa gan gaismā tas naca kaut kā netīšām, kādam kaut kur kaut ko redzot, kādam kaut kur kaut ko dzirdot. Jo patiesībā abas rumāņu meitenes bija vienmēr super laipnas, jaukas, pieklājīgas un izpalīdzīgas. Un vēl atcerējos, ka tieši pirms mana atvaļinājuma, vienā no istabām bija apmetusies kāda diezgan apaļa dāma tā ap 40, pie kuras regulāri nāca jauni puikas, kas ilgi neuzkavējās. Patecoties papīra sienām, gan visiem bija skaidrs, kas notiek aiz istabas durvīm, bet kad bezkaunīgākā no reģistartūras darbiniecēm viņai pajautāja :"Kas tie par vīriešiem, kas pie jums nāk?" Viņa atbildēja, ka viņa pasniedzot angļu valdoas privatstundas. Katrā ziņā sanāk satikt un redzēt tik ļoti dažādus cilvēkus, kam dzīve visticamāk nav bijusi rožaina, par ko jau liecina tas vien, ka jāpaliek šādā viesnīcā - ģimene ar 4 bērniem, kas nedēļu guļ vienā istabā; viesstrādnieki, kas apputējuši un netīri pārrodas vēlu vakarā; divi vīrieši, kas nu jau divus gadus dzīvo vienā istabā, bet redzējušas mēs esam tikai vienu no viņiem; cilvēki, kas vienkārši grib apmesties kaut kur, kur varbūt nebūs jāuzrāda personu apliecinoši dokumenti. Kaut kā viss rit savu gaitu, neviens nebāž degunu otra darīšanās un tā mēs tur visi esam, katrs savu iemeslu vadīts. |
|
|
| |
[Nov. 16th, 2014|09:53 am] |
|
Vakar mēģināju Edžum noformulēt savu lielo domu par par atgriešanos/neatgriešanos Latvijā, bet viņš nesaprata. Un es jau nevaru prasīt, lai mani kāds saprastu, ja es pati nesaportu. Piektdien atgriezos atpakaļ Londonas rezidencē no atvaļinājuma un šoreiz tas bija sasodīti smags atvaļinājums. Kad bijām pirmo reizi abi kopā, tad laikam bija kaut kā vieglāk savākties, bet šoreiz gan bija visas slūžas vaļā prom braucot. Grūti jau pateikt kāpēc tā, jo lieliski apzinos, ka šeit man ir krietni vien labaka dzīve, kā Latvija. Bet vabrūt vienkārši mana definīcija 'labi dzīvei' ir absolūti greiza. |
|
|
| |
[Nov. 11th, 2014|08:37 pm] |
|
Gāju uz veikalu un uzskrēju bariņam jauniešu, kas bija nolēmuši, ka jādzer tieši uz ietves. Brīdī, kad gribēju paiet viņiem garām, viens no 15gadīgajiem puikām pagriezās pret mani, ieskatījās man acīs un izvēmās aptuveni pus metru no manām kājām. Jā, es esmu Aizkrauklē. Man tikai tas šķiet jocīgi, nebija jau tā, ka mēs brutāli nekodām, bet mēs slēpāmies un mums tomēr mazliet bija kauns. |
|
|
| |
[Nov. 6th, 2014|10:07 pm] |
|
Es jau kādu labu pusstundu dzirdu, ka aiz durvīm kāds ir - dzirdu rāvejslēdzēju atveramies/aizveramies, pirmīt nokrita monēta, kaut kāda mīņāsanās, atslēgu grabināšana utt. |
|
|
| |
[Nov. 6th, 2014|06:26 pm] |
|
Un vēl. Pirms dažām dienām pamanīju, ka dušā ieperinājies pelējums. Sāku čekot un ne tikai dušā, bet arī aiz poda bačuka, kur mitrums, starp flīzēm viss melns. Iepriekš īsti nebija laika un dukas pieķerties, tāpēc tās dienas viņš man tur veģetēja, katru reizi ejot uz tualeti, duroties man acī kā nagla. Šodien sadusmojos pati uz sevi par savu slinkumu un pieķēros lietai, beigu galā pusotru stundu ostiju balinātāju un slaucīju asaras virtuves dvielī. Problēma protams sākās ar to, ka pāris vietās tas draņķis bija ticis arī zem silikona, kuru cik nu rūpīgi varēju, ar nazi paskrubināju. Bet tad es atkal aizdomājos, dušā taču visu laiku ir mitrs. Vai tiešām visi pēc dušošanās izslauka dušu ar dvieli, lai tur viss paliktu sauss, vai man te kādi mistiskie apstākļi? Nebija jau nekas traks, tikai daži mazi, melni pleķīši un vabrūt es pat nebūtu par to iepringusi, ja nebūtu izlasījusi jauno īres līgumu, kur īrnieka pienākumi ir aprakstīti 2 lappusēs, bet tiesības 2 teikumos, turpretī izīrētāja tiesības un pienākumi apgriezti proporcionālos apjomos, radot iespaidu, ka dzīvoklis izvācoties jānodod 3 reizes labākā stāvoklī, kā saņemts. |
|
|