|
Nov. 25th, 2014|09:23 pm |
Esmu nolēmusi līdz Ziemassvētkiem saskābēt kāpostus.
Un šodien atnāca mans ritenis par ko esmu priecīga, bet kurjers gan mani izbesija. Sestdienas vakarā saņēmu īsziņu, ka 'hei, mēs Tev bijām atveduši tavu paku, bet Tu nebiji mājās.' Nu bulšits es saku, biju mājās un arī draudziņš visu dienu bija mājās un ja arī kāpņu telpas durvis ir slēgtas, tad viņiem pavisam noteikti ir mans numurs. Aizsūtīju vieņiem vēstuli, lai piegāda šodien un zvana, kad ir klāt. Uzlīmēju vel uz mājas durvīm zīmīti, kas teica, lai zvana uz numuru tādu un tādu, bet viņi paņem un atstāj manu paku divas mājas tālāk esošajam kaimiņam. Ok man nav grūti aziet pēc tās pakas, bet vēl vieglāk par mana 10 kg smagā riteņa stiepšanu uz kaimiņu māju, varetu būtu izvilkt savas rokas sev no pakaļas un vienkārši man uzzvanīt.
Bet atgriežotes pie kāpostiem, nopirku divas lielas kāpostgalvas, laikam galīgi maz sanāks, ja pieņem, ka vispār sanāks. Man lietas izplānot izdodas daudz vieglāk, kā realizēt. |
|