| |
[Feb. 19th, 2015|05:05 pm] |
|
Man nav cita veida kā darit to zināmu pasaulei, kā vien veikt šo ierakstu cibā. Edžus zog manus jokus. Daļa viņa smieklīgo joku patiesībā pieder man!! Citējot vaininieku: "75% manu ūbersmieklīgo joku ir tavējie." |
|
|
| |
[Feb. 19th, 2015|04:14 pm] |
|
Esmu pieņēmusi lēmumu nekavējoties veikt pārmiaņas savā dzīvē un Jūnija uzteikt darbu. |
|
|
| |
[Feb. 16th, 2015|09:26 pm] |
|
Kādu brīdi atpakaļ nolēmu, ka ataudzēšu atpakaļ savus dabīgos matus. Tad nu pamatīgi atlaidu saknes un aizgāju nogriezt galīgi īsu pixie cut un nokrāsoju nah viņus koši sarkanus. Lielisks plāns. Tad atkal tomēr pārdomāju, jo sarkanā mani sāka garlaikot un, teikšu jau nu godīgi, man vairs nav iedvesmas krāsot matus. Pie friziera neesmu bijusi un šobrīd mans atlaistais laumiņu griezums izskatās šādi. Krāsa ir tāda vēmekļu oranža, jo vienreiz jau mēģināju ņemt laukā sarkano, vopšem tik briesmīgi mati kā šobrīd man nekad nav bijuši. Pieļauju, ka pēc kāda pus gada varētu izskatīies normāli, bet manuprāt man pietrūks pacietības, lai gan sasodīti gribās redzēt kāda tad ir tā mana īstā matu krāsa. |
|
|
| |
[Feb. 14th, 2015|11:36 am] |
Uzaicināju savu mīļoto valentīndienas romantiskajās brokastīs.
Izdzērām katrs pa lielai kafijas krūzei un es apēdu milzīgu vakardienas angel cake gabalu.
Ir viens vienīgs labums tam, ka gribam aizmukt no mājām, lai pavadītu laiku divatā - vismaz iepazīstam vietējās kafejnīcas. |
|
|
| sarkans sarkasms. |
[Feb. 10th, 2015|07:11 pm] |
|
Dārgie draugi, jūs pēc rīta kafijas biezumus gāžat izlietnē vai atkritumu spainī? |
|
|
| |
[Jan. 27th, 2015|10:31 pm] |
|
Pastāsties man, kurš ir tas vecums, kad jābeidz pirkt/nēsāt dumas drēbes? No 12 gadu vecuma esmu vienmēr ģērbusies it kā strādatu ofisā - kārtīgi, konservatīvi, zolīdi. Un vispār man leikas, ka es ģērbojs kā veca tante, tikai klusībā pasūtu sev džemperus ar kaķiem, pērku saplēstus džinsus, ādas jakas un caurspīdīgas blūzītes, noglabāju to visu rūpīgi skapī, uzvelku savus pelēkos maxi svārkus, kedas un visbeformīgāko pufaiku, kāda vien ir, un slāju uz veikalu, lai nopirktu vēl kaut ko, ko ietsumt plauktā blakus kaķdžemperim. |
|
|
| |
[Jan. 14th, 2015|08:19 pm] |
|
Neesmu guvusi mācību. Atkal gadu paciņu, ko velns viņ zin vai sagaidīšu. Šodien, pārnākot no darba, atradu lapeli, kas kā vinemer saka: "Mēs jau bijām, bet Tevis atkal nebija mājās," kas mani, bez šaubām, nokaitināja, jo biedris E bija mājās visu dienu. Lapele vestī: "Nu mēģināsim rīt, ja vel pēc trešā mūsu piegādes mēģinājuma nebūsi mājās, tad gaidi e-pastu." Un rīt atkal būs tas pats, pārnākšu no darba un atradīšu vēl vienu štrunta papīra gabalu. Tad vismaz viņi varētu godpratīgi to nesaukt par piegādes mēģinājumu , jo pat vārds mēginājums ir biš par spēcīgu tam, kā viņi klusiņām pieklauvē pie kāpņu telpas durvīm un laižās prom, nemēģinot ne sazvanīt adresātu ne pieklauvēt tā kārtīgāk, es to drīzāk sauktu par mēģinājumu izvairīties no manis. Vai tad tas nebūtu izdevīgāk abām pusēm, ja piegādatājs veltītu 1 minūti laika, lai mani dabūtu rokā tā vietā, lai tagad 3 dienas pēc kārtas brauktu uz manu adresi. Laika un resursu ekonomija laikam nav viņu darba rokasgrāmatā. |
|
|
| |
[Jan. 14th, 2015|05:36 pm] |
Nu jopt, darbā brīnumi notiek. Vēl joprojā diezgan tukš, bet ik pa brīdim jāpārbauda aŗī tukšās istabas un jānotrauš no skapjaugšam sakrājušies putekļi.
Tā nu Marta vakar gājusi 7. istabā pačekot, kas labs tur darās un atverot durvis palikusi mēma, jo ieraudzījusi kā pa atvērto logu rāpjās laukā kāda tumšādaina, formīga dāma, kas izrāpusies pa logu aizdeso stāvlaukuma virzienā. Apskrējusi apkārt viesnīcai un sapratusi, ka aizmirsusi istabā telefonu, viņa esot atgriezusies, ātri un saraustīti kaut ko runājot paķērusi telefonu un aizbēgusi. Šie cilvēki mani turpina pārsteigt katru dienu. Aber kāpēc gan maksāt par numuriņu, ja var ierāpties pa logu. Tā kā, draudziņ, neaizmirsti aizvērt arī savus logus, ja nevēlies, atgriežoteis no darba, atrast kādu snaužam savā gultā. |
|
|
| |
[Jan. 12th, 2015|11:36 am] |
Brīvdiena ir, algas nav. Plāni bija, nu jau vairs nav.
Uz open kartes 16 eiro, par šo naudas summu man varētu sanākt 4 āboli, tualetes papīrs, lasis, atkritumu maisi un olas. Bet patiesībā jau man vajag par skolu samaksāt un 16 eiro nepavilks. Un vispār jau es varētu pārstāt visu laiku štopēt iekšā lasi un ēst kaut kādu lētāku zivi. Aber kāpēc gan man būtu jāēd parasta zivs? Ja reiz jādzīvo pusbadā, tad vismaz ar lasi vēderā. Un jā, mana jaunā gada apņemšanās, kas iesākās jau decembrī ir neēst ogļhidrātus, cik nu iespējams, bet par to citā reizē. |
|
|
| |
[Jan. 6th, 2015|04:10 pm] |
Ņemu ārā no matiem sarkano krāsu. Tas līzeklis smird pēc vecām olām. Lai būtu līdzsvars patīriju arī biš sienu ar balinātāju. Smaržo man te pēc paradīzes.
Bet vispār jā, esmu izsmēlusi savu matu potenciālu. Man ir bijušas n matu krāsas, n griezumi un man viss ir apnicis, gribās savus latvieša palēkos, bet tos es jau neesmu redzējusi gadus 15. |
|
|
| |
[Dec. 30th, 2014|05:20 pm] |
|
Viesnīca sastāv no 3 atsevišķām daļām, jo beisiklī tās ir 3 savienotas atsevišķas ēkas. Katrai no daļām ir atsevišķa ieeja. Ieeja pie reģistratūras ir atvērta 24/7, pārējās divas ieejas slēdzamas ar atslēgu, kas tiek izsniegta tiem viesiem, kas apmetušies attiecīgajā viesnīcas daļā. Tā kā Ziemassvētku laiks ir diezgan kluss, lai taupītu savus spēķus un viesnīcas resursus, mēginam izmitinat viesus tikai galvenajā ēkā, atstājot tukšas tās divas daļas, kuras ir ar slēdzamām durvīm un bez video novērošanas. Tomēr pirms dažām dienām, aizejot pārbaudīt vai arī neapdzīvotajā viesnīcas daļā deg visas spuldzītes, atklājās kaut kas interesants. Kāds tur tomēr dzīvo, jo katru rītu viss gaitenis ir dubļains un viss smird pēc zāles. Tātad kāds, kurš ir kādreiz palicis šajā viesnīcas daļā, ir pievīlējis sev ieejas durvju atslēgu un katru vakaru iet piepēdot koridoru un uzsmēķēt zāli. Kameru tur nav, uzraut praktiski neiespēami, tomēr sasodīti smieklīgi. Varētu taču apzagt un izvandalēt (Latvijā bieži novērojama parādība, ja kaut kas nav aiz žoga, atslēgas vai pie ķēdes), tomēr cilvēki pievīlē sev atslēgu, civilizēti savācās, atpūšas un aiziet. |
|
|
| |
[Dec. 28th, 2014|02:44 pm] |
Es šodien uzzināju, ka man 1. janvarī darbā jābūt pulksten 6:00.
Bet patiesībā whatevs. Kāpēc gan es nevarētu ļaut citiem normāli sagaidīt jauno gadu, nedomājot par to, ka nākamajā rītā jāstrādā.
Ziedojos kopejā labuma vārdā, tāpat jau nekas nav paredzēts. |
|
|
| |
[Dec. 26th, 2014|11:38 am] |
|
Boxing day, šmoxing day. Aizej uz veikalu un tur ir tik piebāzts. Garām ejot likās, ka apsargs nemaz nelaiž vairāk cilvēkus iekš next. Vienīgais veikals, kas šķita patukš bija M&S, jo tur aŗi atlaidem viss maksā sūdlādi naudas. Bet patiesībā es gāju uz primarku atkārtoti pirkt savu džemperkleitu, ko Ziemassvētkos, protams, pamanījos nolaistīt ar sarkanvīnu. Mēģināju visādas vecmāmiņu receptes, lai izdabūtu to traipu laukā, bet vai nu traips bija jau pārak ieēdies, vai arī man nāca apgaismīga, ka tas džemperis ir to primarka un varu aizet jeb kurā laikā un nopirkt 5 tādus vietā, ko šodien arī izdarīju. Un var jau būt, ka es vienkārši kaut ko atceros greizi un glorificēju šo valsti, bet es nezinu vai Latvijā ir jel kad tādas atlaides, jo te principā visam ir pus cena nost, ja ne vairāk, un apģērbu veikalos sviež pakaļ bikses un džemperus pa 3 un 5 mārciņām. |
|
|
| |
[Dec. 23rd, 2014|07:44 pm] |
Saštoveju kāpostus. Biš jau pastāveju šodien pie plīts, lai rīt plezīrs un tikai kartupeļi jāuzvāra.
Teicu Martai, ka cepšu karbonādi. Viņa man sašutumā atbidēja: "Zivi taču vajag. Kas jūs par kristiešiem, ka neēdat zivi!?" No idea, kas mēs par kristiešiem. |
|
|
| |
[Dec. 22nd, 2014|10:43 am] |
|
Man vakar bija dzimšanas diena. 24, lai gan man pašai likās visu laiku, ka 25. Skaidrs tapa tas, ka mani paši, nu paši labākie draugi ir swedbank un sms credit, kas vienmer atsūta sirsnīgu īsziņu, nevis iepļurina kaut ko draugu viesu grāmatā. Bet es jau te vienkārši izrunājos un viss bija kartībā, tie kam bija jāatcerās, tie par laimi arī atcerējās, bet metot jokus pie malas, esot te, visi svētki ir tādi mazliet štruntīgi. Man ļoti patīk uzņemt ciemiņus, man patīk gatavot un būt viesmīlīgai nama mātei, bet te nav īsti neviena, ko uzaicināt, jeb neviena, ko gribētos aicināt. Sacepu kanēļmaizītes, savīstiju tortiljas, samočiju karstvīnu un sēdejām kā vienmēr abi gultā, skatījāmies neka personīga un štopējām iekšā. |
|
|
| |
[Dec. 19th, 2014|06:06 pm] |
Ai tā filma bija kaut kāds meh. Varbūt tāpēc, ka zināju, kas notiks. Un vispār es laikam neesmu tas cilveks, kurš prot objektīvi salīdznāt grāmatu ar filmu. Man vienmēr kaut kā pietrūkst. Bet varbūt vienkarši laiks atzīt, ka man lasīt patīk stipri vairak kā skatīties, uzrasktītais dod lielāku wiggle room manai iztēlei.
Bet nu atpakaļ pie tā, kas kļuvis par manis dievinātu pēdējo nedēļu skatāmvielu, The Borgias. |
|
|
| |
[Dec. 19th, 2014|02:16 pm] |
|
Patiesībā es gribēju lasīt Gone Baby Gone un pēc tam skatīties filmu, bet saputrojos un netīšām izlasīju Gone Girl, tā arī nesagaidot bērnu pazušanu. Nu neko, izrādījās tīri cērtams gabals, būs vien jāskatās arī filma. Tiesa gan jāskatās vienatne, jo kādam no mums ir nepamatots (gan jau pamatotu, ja paprasītu) pre Afleka kungu. Bet smieklīgi, ka GBG režisējis ir Afleks, lol, viņš ir visur. |
|
|
| |
[Dec. 16th, 2014|04:14 pm] |
|
Vakar pie Martas bija iegriezusies policija, lai aprunatos ar viņas čomu Mindugas. Bet tā kā Martai ir pasūdīga angļu valoda, viņa tā arī nebija spratusi, kas par lietu un ko šams noziedzies. Šodien jau Mindugas zvanīja Martai no cietuma, bet arī viņš īsti laikam nav sapratis par ko paņemts ciet. Šodien Marta man smiedamās stāstija, ka šodien Mindugas mājās nebūs, jo jāpaliek apcietinājumā pāris dienas. Lūk šādās situācijās, bērni, varētu būt vērtīgi zināt mazliet vairāk par good un no good, ja reiz esi nolēmis dzīvot svešā zemē un podus gāzt. Lai gan kā tur tautā saka - ignorance is bliss. |
|
|
